Vācijas—PSRS karš

Vācijas—Padomju Savienības karš
	; Vērmahta karavīri 1941. gada 22. jūnijā šķērsojam Padomju Savienības robežu
Datums	1941. gada 22. jūnijs — 1945. gada 8. maijs
Vieta	Austrum- un Viduseiropa
Iznākums	Padomju Savienības uzvara; Austrumprūsijas provinces sadalīšana starp PSRS un Poliju; PSRS satelītvalsts — Vācijas Demokrātiskā Republikas — izveide Vācijas teritorijas austrumdaļā;
Karotāji
PSRS un tās Sabiedrotie	nacistiskā Vācija un citas Eiropas Ass valstis
Komandieri un līderi
Josifs Staļins	Ādolfs Hitlers

Vācijas—Padomju Savienības karš (vācu: Deutsch-Sowjetischer Krieg, ukraiņu: Німе́цько-радя́нська війна́) bija Otrā pasaules kara posms, kas sākās 1941. gada 22. jūnijā ar nacistiskās Vācijas un citu Eiropas Ass valstu (Bulgārijas, Ungārijas, Itālijas, Rumānijas, Slovākijas, Somijas un Horvātijas) uzbrukumu Padomju Savienībai un beidzās 1945. gada 8. maijā ar Sarkanās Armijas uzvaru un Vācijas kapitulācijas aktu.

Padomju historiogrāfijā Vācijas—PSRS karu sauca par Lielo Tēvijas karu (krievu: Великая Отечественная война), un šo nosaukumu mūsdienās joprojām lieto Krievijā un atsevišķās citās pēcpadomju valstīs. Lielajā Tēvijas karā neieskaita Polijas kampaņu, Ziemas karu un Baltijas valstu okupāciju, kurās PSRS piedalījās kā Vācijas sabiedrotā. Padomju historiogrāfijā par Lielā Tēvijas kara sastāvdaļu neuzskata arī pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas PSRS 1945. gada augustā īstenoto Mandžūrijas operāciju, kurā tā okupēja Mandžūriju, Sahalīnu un Kuriļu salas.

Sākums

Vācijas—PSRS karš sākās 1941. gada 22. jūnijā plkst. plkst. 3.15. no rīta, kad Luftwaffe sāka bombardēt Sevastopoli. Plkst. 3.30. Vērmahta artilērija sāka apšaudīt visu Padomju Savienības pierobežu. Plkst. 4.00 Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi", "Dienvidi" un "Vidus" vienlaikus iebruka Padomju Savienībā no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras dienvidos.^[1]

Plkst. 6.00 no rīta PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieņēma Vācijas sūtni, kurš Molotovam iesniedza Vācijas valdības notu, kurā PSRS apsūdzēta 1939. gada 23. augusta pakta nepildīšanā un gatavībā uzbrukt Vācijai. Pirmajā naktī Luftwaffe izdevās iznīcināt ap 80% no PSRS lidlaukiem un tajās esošajām lidmašīnām. Plkst. 12.00. Molotovs radio nolasīja oficiālu ziņojumu par kara sākumu.^[1]

Nosaukuma "Lielais Tēvijas karš" izcelsme

Par godu Staļingradas kaujas 20. gadadienai 1963. gadā izdota Lielajam Tēvijas karam veltīta PSRS pastmarka

Padomju historiogrāfijā lietotais nosaukums "Lielais Tēvijas karš" atvasināts no 1812. gada Tēvijas kara, kurā Krievijas Impērija cīnījās pret Napoleona vadīto Franciju. Pirmo reizi šo apzīmējumu lietoja Josifs Staļins, 1941. gada 3. jūlijā radio uzrunājot PSRS iedzīvotājus. Vēlāk laikrakstā “Pravda” šis nosaukums parādījās atkārtoti. 1942. gadā dibināts Tēvijas Kara ordenis, kurš šo nosaukumu nostiprināja. PSRS Lielais Tēvijas karš tika uzsvērts kā cīņa starp divām ideoloģijām, kurā uzvarējusi PSRS paustā komunisma ideoloģija. Citur šo Otrā pasaules kara posmu mēdz uzskatīt par Otrā pasaules kara Austrumu fronti.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Juris Ciganovs. «Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja». sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, 2020. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.

Skatīt arī

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Ciganovs-1] 1,0 ^1,1 Juris Ciganovs. «Kara sākums, kādu Padomju Savienībā negaidīja». sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, 2020. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.

[1]