Uzvaras parks
Koordinātas: 56°56′22″N 24°5′7″E / 56.93944°N 24.08528°E
Uzvaras parks ir 36,7 hektārus plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Uzvaras bulvāris, Ojāra Vācieša iela, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris un Raņķa dambis. To šķērso Slokas un Bāriņu ielas. Ojāra Vācieša iela atdala Uzvaras parku no Arkādijas parka.
Pārdaugavas esplanāde
labot šo sadaļuPašreizējā parka teritorija līdz 20. gadsimta sākumam bija daļa no kādreizējās Kobrona skansts Pārdaugavas esplanādes, ko aizņēma purvainas pļavas, kas piederēja kara resoram un tās bija aizliegts apbūvēt. Te atradās rūpnieka G.A.Raņķa kokzāģētava, vēlāk — J.Gurēviča kokzāģētava.[1] 1904. gadā uz jau eksistējošiem uzbērumiem Kara ministrija atļāva ierīkot tramvaja līnijas.
Pētera parks
labot šo sadaļu1908. gadā Rīgas mēram Georgam Armitstedam izdevās panākt būvniecības aizlieguma atcelšanu. 1909. gada 30. novembrī pilsētas dome nolēma šajā teritorijā izveidot parku. Gatavojoties 200 gadadienai kopš Rīgas un Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai, 1909. gadā tika sākta jauna ainavu parka izveide, tā atklāšana notika 1910. gadā. Sākotnēji to nosauca par Pētera parku par godu Pēterim I — Krievijas caram, kurš pēc Rīgas aplenkuma 1710. gadā iekaroja Rīgu. Parka apkārtni bija paredzēts iekārtot līdzīgu Mežaparkam — ar savrupmāju apbūvi, sporta laukumiem, kafejnīcām, u.tml. Parka izveidi uzticēja Georgam Kūfaltam. Kūfalta projekts paredzēja daļu teritorijas pārdot privātmāju apbūvei, lai par iegūtajiem līdzekļiem izveidotu parku.
Parka svinīga atklāšana notika Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II vizītes laikā 1910. gada 5. jūlijā. Raņķa dambja galā pie Āgenskalna līča, netālu no Pārdaugavas Svētās Trejādības baznīcas Krievijas ķeizars kopā ar meitām simboliski iestādīja četrus ozolus.
"Par Pētera parku viņš nosaukts Pētera Lielā piemiņai, kas 1709. g. pats personīgi šāvis uz Rīgu, uz šo "velna perēkli", kā Pēteris Rīgu saucis. 1910. gadā, kad Nikolajs II ar ģimeni bija Rīgā uz Rīgas 200 gadu jubileju zem Krievijas, viņš personīgi iestādīja jaunierīkojamā Pētera parka ozoliņus. kuram gadījumam bija pagatavota sevišķa sudraba lāpsta. Šī lāpsta vēl tagad par pieminu glabājas Doma muzejā, bet ozoliņus postītāji nocirtuši."[2]
1915. gadā gar Uzvaras bulvāri iestādīja Holandes liepu aleju.
Uzvaras laukums
labot šo sadaļu
Beidzoties Latvijas brīvības cīņām parka teritorijā izveidojās ģimenes dārziņu kolonija. 1921. gadā parka teritorijā atjaunoja sporta laukumu, kur norisinājās futbola spēles. 1920. gados daļu no Daugavas padziļināšanas laikā iegūtajām smiltīm izmantoja parka teritorijas izlīdzināšanai.
1923. gada 6. septembrī atzīmējot ceturto uzvaras gadskārtu pār Bermonta karaspēku, Rīgas pilsētas dome nolēma pārdēvēt Pētera parku par Uzvaras laukumu. 1930. gadā Rīgas pilsētas Dārzu pārvaldes direktora Andreja Zeidaka vadībā uzsāka laukuma labiekārtošanas darbus un nosusināja atlikušo purvaino teritoriju. 1938. gadā laukumā starp Bāriņu ielu un Uzvaras bulvāri IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta uzcēla estrādi. 1938. gada 18. novembrī atzīmējot Latvijas Republikas divdesmitgadi laukumā norisinājās militārā parāde un svētku svinīgais pasākums, kas līdz šim vienmēr notika Esplanādē. 1939. gada 17. jūnijā laukumā no visas Latvijas ieradās aizsargu pulki, svinot organizācijas desmit gadu pastāvēšanas jubileju.
Uzvaras laukuma izbūves projekts
labot šo sadaļuAutoritārisma periodā Kārlis Ulmanis plānoja šajā parkā izveidot monumentālu stadionu, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros (25 000 sēdvietu) būtu pielīdzināms Berlīnes Olimpiskajam stadionam, kurā norisinājās 1936. gada vasaras olimpiskās spēles.
Atklātā konkursā uzvarēja arhitektu Frīdriha Skujiņa un Georga Dauges projekts, kas paredzēja laukumā uzbūvēt vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju ar sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni galā. Torņa virsotnē svinīgo procesiju laikā iedegtu Uzvaras uguni, bet pakājē būtu svētnīca tautas varoņu piemiņai. Uzvaras alejas labajā pusē plānoja uzbūvēt svētku laukumu parādēm un masu pasākumiem ar tribīnēm un pastāvīgu Dziesmu svētku estrādi (apmēram tagadējās viesnīcas Bellevue Park Hotel Riga vietā).
Vēl bija ieplānots velodroms, sporta halle ar ietilpību 10 000 cilvēkiem, kā arī osta Āgenskalna līcī. Celtniecībai bija savākti tautas ziedojumi 3 miljonu latu apmērā un sākti darbi pie parka iekārtošanas, taču Otrais pasaules karš pārtrauca šos vērienīgos plānus.[3]
-
Ulmanis aplūko piedāvātos projektus, 1939. -
Uzvaras laukuma pārbūves projekts, 1938. Pa kreisi Daugava ar Āgenskalna ostu -
Viens no piedāvātajiem projektiem. -
Viens no piedāvātajiem projektiem. -
Viens no piedāvātajiem projektiem.
Pēc Latvijas padomju okupācijas 1940. gadā Uzvaras laukumu uz neilgu laiku pārdēvēja par Sarkanarmijas laukumu. Laukumā notika propagandas pasākumi, Sarkanās armijas parādes un demonstrācijas. Vācu okupācijas laika kartēs tas iezīmēts kā nepabeigts laukums un presē minēts kā Uzvaras parks vai Uzvaras laukums. Atgriežoties padomju okupācijai šo teritoriju atkal dēvēja par Uzvaras laukumu. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārī Padomju varas iestādes parkā publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus. Tas vēsturē iegājis kā pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijā.
Vēlāk neapsaimniekotajā laukumā Rīgas iedzīvotāji ierīkoja mazdārziņus, kurus likvidēja 1950. gados. Arhitekts Vladimirs Šņitņikovs piedāvāja laukuma attīstības un labiekārtošanas projektu, ko neīstenoja. Tomēr laukumu atkal izmantoja militārajām parādēm un demonstrācijām. 1950. gada jūlijā ar militāro parādi un Padomju Latvijas Otro Dziesmu svētku dalībnieku gājienu atzīmēja Padomju Latvijas 10. gadadienu. 1961. gadā padomju vara laukumu pārdēvēja par PSKP XXII kongresa parku, jo šajā kongresā Ņikita Hruščovs pasludināja komunisma celtniecību PSRS. 1963. gadā parkā veica parka meliorāciju, pārveidoja Mārupītes gultni, izraka dīķi un iesēja zālienu.
Uzvaras parks
labot šo sadaļu1980. gadu sākumā parkā nolēma izveidot Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā slavinošu monumentālu ansambli (Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem), kuru atklāja 1985. gada 5. novembrī.[4] Parku atkal pārdēvēja par Uzvaras parku.
Parks arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saglabāja Uzvaras parka nosaukumu. Latvijas Tautas frontes 15. gadadienā 2003. gadā Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu, parkā iestādīja 138 kokus.[1] Vēlāk parkā izveidoja ar mākslīgo sniegu apgādātu distanču slēpošanas trasi.[5] 2019. gada jūlijā Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") vadītā dome ar 42 balsīm no 60 bija pieņēma lēmumu rīkot izsoli par tiesībām Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu, kurā uzvarēja "RPR operators". Nosolītā summa bija 22 484 eiro.[6]
Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem kļuva par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Pieminekli mēģināja uzspridzināt[7] un apkrāsoja ar kāškrustiem un saukļiem.[8] Pieprasījumi pieminekli nojaukt un pārtraukt Uzvaras dienas svinēšanu pie tā sevišķi pastiprinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. 2022. gada 13. maijā Rīgas dome atbalstīja Uzvaras pieminekļa demontāžu un 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. 2022. gada 25. augustā demontēja pieminekļa obelisku.[9]
Pārveide
labot šo sadaļu2023. gada vasarā sākās Uzvaras parka pārveide, ierīkojot aptuveni 0,5 hektārus lielu ūdenstilpi un slēpošanas-skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā, iebūvētus batutus, šūpoles un smilšu kasti bērniem, galda tenisa un dambretes galdus, skeitborda trasi un ielu vingrošanas elementus. Projekta izmaksas sasniedza gandrīz 7,7 miljonus eiro.[10] Laukumā starp Slokas ielu un Raņķa dambi sāka būvēt 65 metrus augstu panorāmas ratu[11] Riga Rise, kuru atklāja 2025. gada 17. aprīlī.
2023. gada 11. novembrī Bāriņu ielā pie Uzvaras parka notika koncerts "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam — 100". Līdztekus notika atjaunotā parka atklāšana, kurā atjaunoti 9 hektāri teritorijas, iestādīti 4000 koku, augu un krūmu, 20 tūkstoši sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas vai skrituļošanas celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus.[12]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
- ↑ M.Celms. "Rīga. Rokasgrāmata ekskursantiem." 1926, 90.lpp
- ↑ Aicina Uzvaras laukumu pārbūvēt pēc Kārļa Ulmaņa ieceres DELFI 7. jūnijs, 2012.
- ↑ «Uzvaras parks». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ «Trases». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. novembrī. Skatīts: 2007. gada 11. oktobrī.
- ↑ Žurnāls: Pārdaugavas panorāmas rata īpašnieks pabijis Ukrainas sankciju sarakstā lsm.lv 2024. gada 13. decembrī
- ↑ "Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā Arhivēts 2011. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ Naktī ar kāškrustiem un saukļiem apkrāsots Uzvaras piemineklis[novecojusi saite] (latviski)
- ↑ «VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
- ↑ Rīgā Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas pieaug teju par 1,7 miljoniem; 6 miljonus aizņemsies no valsts lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā
- ↑ Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū lsm.lv 2023. gada 5. jūlijā
- ↑ Lāčplēša dienā sabiedrībai atvērs atjaunoto Uzvaras parku lsm.lv 2023. gada 10. novembrī
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uzvaras parks |