UNESCO Pasaules mantojuma vietas Serbijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Serbijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Serbijas ir iekļautas 4 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 11 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Serbija Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 2001. gada 11. septembrī. UNESCO Serbijas teritorija iekļauj arī de facto neatkarīgo Kosovu, kuras neatkarību ir atzinusi daļa pasaules valstu (Kosovā esošie objekti tiek izdalīti atsevišķi: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kosovā).

Sarakstā iekļautie objekti labot šo sadaļu

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
 
 
Stari Rasa un Sopočani Raškas apgabals
43°7′8″N 20°25′22″E / 43.11889°N 20.42278°E / 43.11889; 20.42278
43°7′3″N 20°22′24″E / 43.11750°N 20.37333°E / 43.11750; 20.37333
1979 Kultūra i, iii Stari Rasa bija pirmā Serbijas galvaspilsēta. Teritoriju veido iespaidīgas viduslaiku pieminekļu grupas, kas sastāv no cietokšņiem, baznīcām un klosteriem. Sopočani klosteris ir atgādinājums par ciešajām saitēm starp Rietumu civilizāciju un Bizantijas impēriju[2]. 96
Studenicas klosteris Raškas apgabals
43°29′11″N 20°31′54″E / 43.48639°N 20.53167°E / 43.48639; 20.53167
1986 Kultūra i, ii, iv, vi Studenicas klosteris tika izveidots 12. gadsimta beigās un tā dibinātājs ir Stevans Nemaņa. Šis ir lielākais un bagātākais Serbijas pareizticīgo klosteris. Klostera divi galvenie objekti ir Juanavas baznīca un Karaļa baznīca, kas veidoti no baltā marmora un papildināti ar 13. un 14. gadsimta bizantiešu gleznām[3]. 389
  Gamzigrada-Romuliana, Galērija pils Zaječaras apgabals
43°54′33″N 22°10′30″E / 43.90917°N 22.17500°E / 43.90917; 22.17500
2007 Kultūra iii, iv Vēlā romiešu nocietinājumu pils un Gamzigrada-Romuliana piemiņas komplekss, Galeriusa pils atrodas Serbijas austrumos un to veidojis imperators Kajs Valeriuss Galeriuss Maksimianuss, 3. gadsimta beigās un 4. gadsimta sākumā. Gamzigrada-Romuliana pazīstama arī ar nosaukumu Felix Romuliana. Vieta sastāv no nocietinājumem, pils ziemeļrietumu daļas komplesa, bazilijām, tempļiem, karstajām vannām, piemiņas kompleksa un tetrapilona[4]. 1253
  Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi Serbija
(kopā ar   Horvātiju,   Melnkalni un   Bosniju un Hercegovinu)
2016 Kultūra ii, iii, vi Šī vieta kopumā apvieno 30 objektus, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas rietumos, Melnkalnes rietumos un Horvātijas centrālajā un dienvidu daļā. Šīs vietas pārstāv reģionāli atšķirīgu viduslaiku kapu pieminekļu kultūru. Šos kapu pieminekļus sauc arī par stečkiem. Kapu pieminekļu ir ar plašiem dekoratīvajiem motīviem un uzrakstiem[5]. 1504

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums labot šo sadaļu

Vietas Serbijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti labot šo sadaļu

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Džerdapa nacionālais parks Boras apgabals
44°34′48″N 22°17′59″E / 44.58000°N 22.29972°E / 44.58000; 22.29972
2002 Daba vii, x 1693
  Deliblato smilšu speciālais dabas rezervāts Centrālbanatas un Dienvidbanatas apgabali
44°54′10″N 21°8′9″E / 44.90278°N 21.13583°E / 44.90278; 21.13583
2002 Daba viii, ix, x 1695
  Taras nacionālais parks ar Drinas upes kanjonu Zlatiboras apgabals
43°54′50″N 19°25′19″E / 43.91389°N 19.42194°E / 43.91389; 19.42194
2002 Daba x 1698
  Džavoļavarošas (Velna Pilsētas) dabas ainava Toplicas apgabals
42°59′34″N 21°24′25″E / 42.99278°N 21.40694°E / 42.99278; 21.40694
2002 Daba vii 1700
  Nocietinātais Manasijas klosteris Pomoravļes apgabals
44°6′3″N 21°28′8″E / 44.10083°N 21.46889°E / 44.10083; 21.46889
2010 Kultūra i, ii, iv, vi 5536
  Negotinske Pivnice Boras apgabals
44°4′58″N 22°15′0″E / 44.08278°N 22.25000°E / 44.08278; 22.25000
2010 Kultūra iii, iv, v, vi 5537
  Smederevas nocietinājumi Podunavļes apgabals
44°40′8″N 20°55′44″E / 44.66889°N 20.92889°E / 44.66889; 20.92889
2010 Kultūra iv, v 5538
  Caričina Grada – Justiniāna Prima, arheoloģiskā vieta Jablanicas apgabals
42°57′11″N 21°40′11″E / 42.95306°N 21.66972°E / 42.95306; 21.66972
Kultūra ii, iii 5539
  Bačas vēsturiskā vieta un tās apkārtne Dienvidbanatas apgabals
45°23′19″N 19°14′7″E / 45.38861°N 19.23528°E / 45.38861; 19.23528
2010 Kultūra iv, v, vi, ix 5540
  Stečaka - viduslaiku kapu pieminekļi Zlatiboras apgabals
43°57′0″N 19°25′1″E / 43.95000°N 19.41694°E / 43.95000; 19.41694
43°55′58″N 19°21′0″E / 43.93278°N 19.35000°E / 43.93278; 19.35000
43°16′58″N 19°37′1″E / 43.28278°N 19.61694°E / 43.28278; 19.61694
2011 Kultūra ii, iii, vi 5619
  Romas impērijas nocietinājumi Serbija 2015 Kultūra ii, iii, iv 6060

Atsauces labot šo sadaļu