Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem. Tie uzplaukumu sasniedza silūra periodā, bet sastopami jau no kembrija perioda.

Trilobīti
Trilobīts (Olenoides superbus)
Trilobīts (Olenoides superbus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseTrilobīti (Trilobita)
Trilobīti Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

 

Kā redzams no nosaukuma «trilobīti» (tas nozīmē «trīsdaivu»), ķermeņa dorsalā puse (mugurpuse) tiem gareniski iedalās vidējā — izliektajā daļā (rhachis) un plakanākās sānu daļas pleirās. Šķērsām ķermenis iedalās trīs secīgos nodalījumos (skatīt attēlu). Tas sastāv no pusmēnesveida galvas vairoga (cephalon), krūškurvja, un vēdera, kam ir dažāds skaits cits ar citu saaugušu segmentu. Vēdera segmenti ir savstarpēji kustīgi, un tādēļ trilobīts spēj saritināties kamolā. Visiem krūšu un vēdera posmiem ir divzarainas pāra ekstremitātes. Horizontāli saplacinātā ķermeņa apakšējā siena sastāv no mīksta hitīna, augšējā — no cieta. Galvas nodalījums sastāv no akrona, t. i., no priekšējā, posmaino tārpu prostomijam atbilstoša nodalījuma, uz kura atrodas acis un pirmais taustekļu pāris, un no četriem pāriem ekstremitāšu, kas atrodas aiz taustekļiem un mutes segmentiem. Galvas katrā pusē ir pa saliktai acij, varēja būt arī vienkāršas acis.

Attīstība labot šo sadaļu

Trilobīti attīstījās ar pārvēršanos, t. i., postembrionālā attīstība ar kāpuru fāzēm. Pirmajai kāpuru stadijai — protaspis, bija pilnīgs galvas vairogs, tieši no pakaļpuses tam piekļāvās anālais segments — pirmais pigīdija aizmetnis. Tālākajā kāpura attīstībā parādās segmenti starp galvas vairogu un pigīdija aizmetni, segmentu skaits pakāpeniski pieaug; šādu attīstību, kurā palielinās segmentu skaits, sauc par anamorfozi.

Klasifikācija labot šo sadaļu

 
Dicranurus hamatus elegantus

Trilobīti dzīvoja no kembrija līdz perma periodam. Trilobītveidīgo apakšklasē (Trilobitomorpha) ir tikai viena klase — trilobīti (Trilobita) ar vairāk nekā 150 dzimtām un virs 15 000 sugām. Kārtu skaits dažādiem autoriem ir atšķirīgs (8—10 kārtas). Latvijā trilobīti ir sastopami kembrija, ordovika un silūra nogulumos. Trilobītiem ir ļoti liela nozīme posmkāju filoģenēzes izpratnē.

ApakštipsTrilobītveidīgie (Trilobitomorpha)

(†) — izmirušu organismu grupa.