Trikāta

Trikāta
Trikāta;
	vidējciems
	Trikātas kultūras nams
	Trikāta
	Koordinātas: 57°32′48″N 25°42′32″E / 57.54667°N 25.70889°EKoordinātas: 57°32′48″N 25°42′32″E / 57.54667°N 25.70889°E
Valsts	Latvija
Novads	Valmieras novads
Pagasts	Trikātas pagasts
Platība
• Kopējā	2,13 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	311
Pasta nodaļa	LV-4731
	Trikāta Vikikrātuvē

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs. Trikātā atrodas Tālavas latgaļu pilskalns, Trikātas viduslaiku pils drupas. Netālu atrodas Trikātas Svētā Jāņa baznīca (celta 1284., atjaunota 1924. un 1938. gadā).

Trikātā atradās liels siera ražošanas uzņēmums, skola «Gaismaspils» (arh. Frīdrihs Skujiņš, celta 1939. gadā).

Vēsture

Livonijas ordeņa pilsdrupas Trikātas pilskalnā (Štafenhāgens, 1866)

Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gadsimts)

Indriķa hronikā Trikāta (latīņu: Tricatua) pieminēta kā Tālavas vecākā Tālivalža mītnes vieta, kur viņš tika nogalināts 1215. gadā. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā minēts, ka ordeņa mestrs Villekens no Endorpas 1284. gadā cēlis baznīcu Trikātā. Rusova Livonijas hronikā minēts, ka Livonijas ordeņa mestrs cēlis trīs pilis — Valmieru, Burtniekus un Trikātu. Dokumentos Trikātas ordeņa pils (Trikaten) pirmo reizi minēta 1429. gadā, kad tā kalpojusi par fogta rezidenci.

Livonijas kara laikā Trikātas pilī bijusi Livonijas Konfederācijas karaspēka nometne pirms Ērģemes kaujas. 1561. — 1577. gadā pilī tika izvietots poļu—lietuviešu karaspēka garnizons, 1577.—1582. gadā tajā atradās krievu karaspēks. Poļu—zviedru kara laikā 1600. gadā Trikātu ieņēma zviedri un 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja valsts kancleram Akselam Oksenšernam. Pils pilnīgi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājies ap 2 m augsts dienvidaustrumu malas mūris un torņa drupu fragmenti ap 4–5 m augstumā. 20. gadsimta otrajā pusē pils pagalmā ierīkota estrāde.

1896. gadā Trikātas muižas Baltajā mājā tika ierīkota pienotava, ap 1910. gadu blakus pienotavai uzcēla spirta brūzi. 1972. gadā Valmieras piena kombināta filiālē Trikātā uzsāka siera ražošanu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	151	—
1970	183	+21.2%
1979	257	+40.4%
1989	354	+37.7%

Gads	Iedz.	±%
2000	334	−5.6%
2010	327	−2.1%
2021	304	−7.0%

Cilvēki

Tālivaldis (latīņu: Talibaldus de Beverin), latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā, vēlāk Trikātas novada vecākais
Mārtiņš Abuls, tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks
Roberts Dambītis, ģenerālis
Rasma Grīsle, valodniece
Arnis Akmentiņš (1923-1988), latviešu rakstnieks un gleznotājs.

Nostāsti

"Kad Tālava bijusi no vāciešiem iekarota un izdalīta, tad, lai stiprinātu varu, nolēma celt nostiprināšanas vietu — pili, no kurienes varētu pārvaldīt apgabalu. Tā kā Trikāta bija Tālavas centrā, tad par pils celšanas vietu tika izvēlēta tieši šī vieta. Kā labākā vieta tika izvēlēts senais pilskalns, kuru paplašināja. No šejienes tad arī visa Tālava pārvaldīta un apspiestībā turēta".^[4]