Toms Rīgens (Tom Regan; dzimis 1938. gada 28. novembrī, miris 2017. gada 17. februārī) bija ASV filosofs, kas specializējies dzīvnieku tiesību teorijā. Viņš bija Ziemeļkarolīnas štata universitātes profesors laikā no 1967. līdz 2001. gadam.

Toms Rīgens

Rīgens ir vairāku dzīvnieku tiesību tēmai veltītu grāmatu autors t. sk. "Dzīvnieku tiesību aizstāvība" (The Case for Animal Rights), kas ir viens nedaudziem darbiem, kas būtiski ietekmējuši mūsdienu dzīvnieku aizstāvības ētiku. Savos darbos viņš aizstāv viedokli, ka dzīvnieki ir "dzīves subjekti" gluži tāpat kā cilvēki. Viņš arī pauž uzskatu, ka, ja vēlamies piešķirt visiem cilvēkiem vienādu vērtību, neskatoties uz to prāta spējām, konsekventi būtu šādu vērtību piešķirt arī dzīvniekiem.

Rīgens absolvēja Tīla koledžu 1960. gadā, saņēma maģistra grādu 1962. gadā un filosofijas doktora grādu 1966. gadā Virdžīnijas Universitātē. Pēc tam no 1967. līdz 2001. gadam pasniedza filosofiju Ziemeļkarolīnas Štata Universitātē un kopš 2001. gada ir šīs universitātes goda profesors.

Dzīvnieku tiesības

labot šo sadaļu

Darbā "Dzīvnieku tiesību aizstāvība" Rīgens aizstāv uzskatu, ka dzīvniekiem ir morālas tiesības. Viņa pieeja balstās Imanuela Kanta filosofijā, kaut arī viņš noraida Kanta ideju, ka respektējamas pašas par sevi ir tikai tās būtnes, kas spēj rīkoties racionāli jeb saprātīgi. Rīgens norāda, ka mēs piedēvējam pašvērtību cilvēkiem, kas nav uzskatāmi par racionāliekm, piemēram, zīdaiņiem un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Līdz ar to mēs tiem piedēvējam arī tiesības tikt respektētiem - tad kāpēc to neattiecinām arī uz dzīvniekiem?

Būtiskā īpašība, kas visiem cilvēkiem ir kopīga, ir nevis racionalitāte, bet fakts, ka katrs no mums dzīvo dzīvi, kas mums katram rūp - mums rūp, kas notiek ar mums, neskatoties uz to, vai tas rūp vēl kādam citam. Rīgena vārdiem izsakoties, mēs esam "dzīvi pieredzoši subjekti". Ja to atzīstam par iemeslu tam, kāpēc uzskatām katru indivīdu par pašvērtīgu jeb tādu, kura vērtība nav atkarīga no citu uzskatiem, tad pašvērtību un morālas tiesības ir jāattiecina uz visiem - gan cilvēkiem, gan pārējo sugu dzīvniekiem. Viņaprāt, tas, ka kādai būtnei piemīt pašvērtība nozīmē, ka neviens to nedrīkst izmantot tikai kā līdzekli savu nolūku realizēšanai.

Rīgena skatījumā no tiesībām netikt izmantotam par līdzekli izriet tiesības tikt cienītam un līdz ar to būt aizsargātam pret kaitējumu. Taču šīs tiesības nav absolūtas, piemēram, pastāv gadījumi, kad jānodara kaitējumu, lai pasargātu citus.

Rīgens uzskata, ka gadījumos, kad jāizšķiras starp cilvēka un dzīvnieka dzīvību, jebkurā gadījumā jādod priekšroku cilvēkam - viena cilvēka dzīvība, viņaprāt, ir vērtīgāka pat par daudzu dzīvnieku dzīvībām. Pēc viņa domām, nāve dzīvniekam ir daudz mazāks kaitējums par nāvi cilvēkam, jo dzīvnieks mirstot zaudē mazāk dzīves iespēju salīdzinājumā ar cilvēku.

Rīgena atbalstītāji norāda, ka viņa argumenti par labu dzīvnieku tiesībām nebalstās uz kādu jaunu radikālu ētikas teoriju, bet gan loģiski izriet no morāles pamatprincipiem un intuitīviem uzskatiem, kurus saistībā ar izturēšanos pret cilvēkiem atzīst daudzi no mums. Tomēr citi kritizē nepietiekamo skaidrību par "pašvērtības" un "dzīves subjekta" jēdzieniem. Tie norāda, ka Rīgena uzskaitītās nepieciešamās spējas, lai kādu uzskatītu par "pašvērtīgu" "dzīves subjektu" - sajūtu uztvere, uzskati, vēlmes, nolūki un atmiņa galu galā ļauj šos jēdzienus attiecināt tikai uz cilvēkiem.

Pēc Rīgena domām, tā kā dzīvniekiem ir tiesības tikt cienītiem mums ir pienākums pārtraukt dzīvnieku audzēšanu gaļas ieguvei, izmantošanai eksperimentos un komerciālajās medībās.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu