Titikakas ezers (spāņu: Titicaca, aimaru un kečvu: Titiqaqa) ir pasaulē augstākais komerciāli kuģojamais ezers[1] — tā vidējais ūdens līmenis ir 3812 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir arī Dienvidamerikas lielākais saldūdens ezers — tā virsmas platība ir ap 8372 km2[2]. Iesāļais Marakaibo ezers Venecuēlā ir lielāks (ap 13 000 km²), taču daļa ģeogrāfu uzskata, ka Marakaibo ezers drīzāk ir jūras līcis.

Titikakas ezers
Mākslīgās niedru salas Peru teritorijā
Atrodas Karogs: Peru Peru
Karogs: Bolīvija Bolīvija
Koordinātas 15°45′S 69°25′W / 15.750°S 69.417°W / -15.750; -69.417Koordinātas: 15°45′S 69°25′W / 15.750°S 69.417°W / -15.750; -69.417
Platība 8372 km2
Lielākais garums 190 km
Vidējais dziļums 107 m
Lielākais dziļums 281 m
Tilpums 932 km3
Augstums v.j.l. 3812 m
Izteka Desagvadero
Sateces baseins 58 000 km2
Salas >42
Apdz. vietas krastos Puno
Kopakabana
Titikakas ezers (Bolīvija)
Titikakas ezers
Titikakas ezers
Titikakas ezers (Peru)
Titikakas ezers
Titikakas ezers
Titikakas ezers Vikikrātuvē

Titikakas ezers atrodas Altiplano augstienē Andos. Ezerā ieplūst vairāk nekā 25 upes. Ezeru baro arī nokrišņi un ledāji. No ezera izplūst Desagvadero upe, kas cauri Bolīvijai plūst uz Poopo ezeru. Noteces veidā no ezera izkļūst mazāk nekā 5% ūdens, pārējais iztvaiko pateicoties augstajai temperatūrai un spēcīgajiem vējiem.

Ezera dienvidaustrumu daļu no galvenās ezera daļas nodala Tikvinas šaurums. Bolīvieši mazāko daļu sauc Viņaimarkas ezeru (Lago Huiñaymarca) un lielāko daļu — par Čukito ezeru (Lago Chucuito). Peruāņi tās attiecīgi sauc Mazo ezeru (Lago Pequeño) un Lielo Ezeru (Lago Grande).

Tā kā Bolīvijai nav tiešas pieejas jūrai, tā ir izveidojusi savu floti Titikakas ezerā.

Titikakas ezera salas

labot šo sadaļu
 
Titikakas ezera karte

Ezerā ir vairāk kā 41 salas, no kurām dažas ir blīvi apdzīvotas. Pirmiedzīvotāji Titikakas ezerā no niedrēm izveidojuši ap 43 mākslīgu, peldošu salu grupu - vienu no interesantākajām reģiona tūrisma atrakcijām.

Takiles salas iedzīvotāji izgatavo izcilas kvalitātes ar rokām austus izstrādājumus.

Amantani salā dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku, kas runā kečvu valodā. Šai salai raksturīgs unikāls kultūras mantojums un raksturīga, lieliski saglabājusies lauksaimnieciskā kultūrainava.

  1. «The Highest Lake in the World». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 24. augustā. Skatīts: 2006. gada 21. oktobrī.
  2. «International Lake Environment Committee». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 3. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu