Tiho Brahe (dāņu: Tycho Brahe; dzimis 1546. gada 14. decembrī Knutstrupā, Dānijā, miris 1601. gada 24. oktobrī Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis. Viņa vārdā ir nosaukti krāteri uz Mēness un Marsa.

Tiho Brahe
Tycho Brahe
Tiho Brahe
Personīgā informācija
Dzimis 1546. gada 14. decembrī
Skone, Dānija, Dānija-Norvēģija
Miris 1601. gada 24. oktobrī (54 gadi)
Prāga, Svētā Romas impērija
Zinātniskā darbība
Zinātne astronoms

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Tiho Brahe studēja Kopenhāgenas (no 1559.), Leipcigas (no 1562.), kā arī Vitenbergas, Rostokas un Bāzeles universitātēs (1566.-1570.).

1576. gadā Hvenas salā Tiho Brahe iekārtoja unikālu ievērojamāko tālaika observatoriju - Uraniborgu ("Debess pils"). 21 gadu tur viņš veica daudzus debess spīdekļu novērojumus, izgatavoja astronomiskos instrumentus, radīja jaunas novērojumu metodes. 1597. gadā jaunais Dānijas karalis Kristiāns IV nolēma pārtraukt uzturēt Brahes observatoriju un Tiho Brahe esot apsvēris iespēju būvēt līdzīgu observatoriju tolaik Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā esošajā Doles salā, taču nav guvis atbalstu.[1] Visbeidzot 1599. gadā Brahe sāka iekārtot observatoriju Prāgā.

Tiho Brahe sastādīja precīzas Saules tabulas un 800 zvaigžņu katalogu. Viņš atklāja neregularitātes Mēness kustībā. Pierādīja, ka komētas un novas ir debess ķermeņi, pretēji tālaika uzskatiem, ka tās ir atmosfēras parādības.

No 1600. līdz 1601. gadam, pirms Brahes nāves, observatorijā Benātkos pie Jizeras viņam asistēja Johanness Keplers. Izmantojot Tiho Brahes novērojumus, Keplers atklāja planētu kustības likumus.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu