Tallinas evakuācija
Tallinas evakuācija (igauņu: Nõukogude vägede evakueerumine Tallinnast, krievu: Таллинский переход), saukta arī Jumindas mīnu kauja (igauņu: Juminda miinilahing) jeb Tallinas traģēdija bija Otrā pasaules kara epizode, kad 1941. gada augusta beigās no vācu armijas ielenktās Tallinas uz Kronštati centās evakuēties PSRS Baltijas flotes galvenie spēki. Tika evakuēti ne tikai karavīri, bet ievērojams daudzums civiliedzīvotāju. Operācija tika plānota steigā un bija slikti organizēta. Rezultātā no 225 kuģiem Kronštati sasniedza tikai 163. Pārējie kuģi uzskrēja uz mīnām vai tika nogremdēti vācu aviācijas uzlidojumos. Gāja bojā vairāk nekā 12 000 cilvēku. Nogrimušo kuģu vidū bija daudzi Latvijas pirmskara tirdzniecības flotes kuģi, tostarp ledlauzis "Krišjānis Valdemārs", kuģi "Atis Kronvalds", "Kalpaks" un citi.
Kad Igauniju 1940. gadā okupēja PSRS, Tallina kļuva par Baltijas kara flotes bāzi. Pēc Vācijas iebrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā, vācu karaspēks salīdzinoši ātri ieņēma Baltijas valstis un 1941. gada 7. augustā pie Kundas sasniedza Somu līci. Ap Tallinu ielenkumā nokļuva PSRS Baltijas kara flotes galvenie spēki, kā arī Padomju 10. strēlnieku korpuss (pirms tam tas bija piedalījies kaujās par Rīgu). Korpusa sastāvā bija arī 1. latviešu strēlnieku pulks. Uz Tallinu tika evakuēti arī nacionalizētie Latvijas tirdzniecības flotes kuģi. Padomju augstākā militārā vadībā Ziemeļrietumu virziena komandiera Klimenta Vorošilova personā līdz pat 26. augustam, kad vācu karaspēks jau sāka bombardēt Tallinas ostu, nedeva atļauju pilsētas evakuācijai. Tikmēr no augusta pirmās puses Vācu kara flote netālu no Jumindas pussalas izveidoja mīnu aizsprostus un uzcēla krasta baterijas, Somu līci darbojās somu torpēdkuteri.
Evakuācija no Tallinas ostas sākās 1941. gadā 28. augustā 11 dienā un no ostas izbrauca 225 kuģi, kas bija sadalīti grupas - galvenie spēki, piesegšanas grupa, arjergards un četri lieli konvoji. 225 kuģu vidū bija arī tādi, kuri formāli neietilpa grupu sastāvā. Evakuācija sākās ar atkāpi no plāna spēcīgas jūras viņošanās dēļ, kas neļāva bumbu tralēšanu. Flotei faktiski nebija padomju aviācijas atbalsta, tāpēc tā kļuva par salīdzinoši vieglu mērķi Luftwaffe Kampfgeschwader 77 bumbvedējiem, kas dienas laikā nogremdēja vairākus kuģus. Tas piespieda padomju floti mainīt kursu, un tie nokļuva mīnu aizsprostu sektoros. Saasinoties situācijai četri no pieciem mīnu traleriem, kuri bija paredzēti konvoju ceļa atbrīvošanai no mīnām, pretēji pavēlei, pameta konvojus un devās pie galvenās grupas. Vairāki kuģi uzkrēja uz mīnām un nogrima. Nākamajā dienā, 29. augustā, kaut arī mīnu lauki bija pārvarēti, kuģiem faktiski netraucēti uzbruka bumbvedēji, kā arī somu torpēdkuteri. Nogrima vēl vairāki kuģi, tomēr vairākiem no tiem izdevās apkalpes un pasažierus izcelt Goglandes salā, kur tos vēlāk evakuēja no Kronštates. Uz Kronštati atlikušajiem konvoju kuģi ieradās izkaisīti, pa vienam vai nelielās grupās.
2001. gadā, klātesot kara veterāniem no Igaunijas, Krievijas, Somijas un Vācijas, Jumindas pussalā tika atklāts piemiņas akmens Tallinas evakuācijas rezultātā bojā gājušajiem.[1] Tallinas evakuācijā bojāgājušo skaits, kurš precīzi nav zināms, bet tiek lēsts vismaz uz 12 000 cilvēku, ir viens no lielākajiem jūras karu vēsturē.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «The President of the Republic will send a wreath to the memorial of the victims of Juminda mine battle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. janvārī. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tallinas evakuācija.
Literatūra labot šo sadaļu
- Алепко Игорь., Краснознамённый Балтийский флот. Таллинский переход. Либава. Хроника 1942 года. — Saktpēterburga: Сосновый бор, 2011. ISBN 978-5-91542-106-5.
- Mati Õun: Juminda miinilahing 1941 – maailmasündmus meie koduvetes, Juminda, 2006, ISBN 978-9-9859-6093-6.
- Зубков Р. А., Таллинский прорыв Краснознаменного Балтийского флота (август—сентябрь 1941 г.). События, оценки, уроки. - Maskava, Кучково поле, 2012 ISBN 978-5-9950-0139-3