Tībingenes Universitāte

(Pāradresēts no Tībingenes universitāte)

Tībingenes Universitāte (vācu: Eberhard Karls Universität Tübingen) ir uz pētniecību orientēta publiska universitāte. Tā atrodas Vācijā, Bādenes-Virtembergas zemes Tībingenes pilsētā. Universitāte tika dibināta 1477. gadā, tādējādi tā ir viena no vecākajām universitātēm Vācijā. Universitātei ir 14 fakultātes.

Tībingenes Universitāte
Eberhard Karls Universität Tübingen
Tībingenes Universitāte
Neue Aula
Tībingenes Universitāte (Vācija)
Tībingenes Universitāte
Tībingenes Universitāte
Tībingenes Universitāte (Eiropa)
Tībingenes Universitāte
Tībingenes Universitāte
latīņu: Universitas Eberhardina Carolina
Moto Attempto!
Dibināta 1477
Tips Publiska
Rektors Bernds Englers
Administratīvais personāls apmēram 10 000
Studenti 27 132 (2012. gada oktobris)[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Vācija Tībingene, Vācija
48°31′30″N 9°03′32″E / 48.525°N 9.058889°E / 48.525; 9.058889Koordinātas: 48°31′30″N 9°03′32″E / 48.525°N 9.058889°E / 48.525; 9.058889
Krāsa(-s)             
Mājaslapa www.uni-tuebingen.de/en
UniversitaetTuebingen WortBildMarke.png

2012. gada QS World University Rankings reitingā Tībingenes Universitāte ierindojās 144. vietā.

Vienpadsmit universitātes pasniedzēji vai studenti ir Nobela prēmijas laureāti. Tie ir Viljams Remzijs (William Ramsay, ķīmija, 1904. gads), Eduards Buhners (Eduard Buchner, ķīmija, 1907. gads), Kārlis Ferdinands Brauns (Karl Ferdinand Braun, fizika, 1909), Frics Pregls (Fritz Pregl, ķīmija, 1923), Ādolfs Butenands (Adolf Butenandt, ķīmija, 1939), Hanss Bete (Hans Bethe, fizika, 1967), Georgs Vitigs (Georg Wittig, ķīmija, 1979), Hartmuts Mihels (Hartmut Michel, ķīmija, 1988), Berts Zakmanis (Bert Sakmann, fizioloģija vai medicīna, 1991), Kristiane Nisleina-Folharta (Christiane Nüsslein-Volhard, fizioloģija vai medicīna, 1995) un Ginters Blobels (Günter Blobel, fizioloģija vai medicīna, 1999).

Citi pazīstami cilvēki, kuri darbojušies universitātē: Aloizs Alcheimers, Henrihs Antons de Barī, Benedikts XVI, Gudruna Enslina, Marija Gimbutiene, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Johanness Keplers, Filips Melanhtons, Sebastiāns Minsters, Alberts Šveicers, Vilhelms Vunts, Helderlīns.

AtsaucesLabot

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 9. septembrī.

Ārējās saitesLabot