Atvērt galveno izvēlni
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā.
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā.

Sudava (lietuviešu: Sūduva, vācu: Sudauen, seprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes (latīņu: terra Jatwesouie, Gretuesia) nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas ( Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.

NosaukumsLabot

Prūši jātvingu apdzīvoto zemi Nemunas kreisajā krastā dēvēja par Sūdavu (purvaino zemi). Lietuvieši viņu zemes austrumu daļu Nemunas labajā krastā dēvēja par Dainavu (dziesmu zemi). 19. gadsimtā lietuviešu valodas apritē iegājās Dzūkijas nosaukums, norādot uz vietējo iedzīvotāju lietuviešu valodas īpatnējo "dzūkisko izrunu".

VēstureLabot

Ap 1040. gadu jātvingu zemes ("Jotvu") mēģināja pakļaut Kijevas lielkņazs Jaroslavs Gudrais, bet 1253. gadā Lietuvas karalis Mindaugs Sudavu ("Dainavu") apsolīja Vācu ordenim. 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu ķēniņa Skomanta (Skomanda) karavīrus. Liela daļa jātvingu gāja bojā Ziemeļu krusta karu laikā, bet atlikusī daļa saplūda ar lietuviešiem, baltkrieviem, poļiem un vāciešiem. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā Sudavas dienvidu daļu iekļāva Podlēzijas zemē (poļu: Podlasie - "poļiem (ļahiem) padotā zeme").

MūsdienāsLabot

Agrākās Sudavas teritorijā tagad atrodas Lietuvas Suvalkija un Dzūkijas dienvidrietumu daļa (Alītas rajona, Prienu rajona rietumdaļa, Lazdiju rajons), arī Polijas ziemeļaustrumu daļa un Baltkrievijas rietumu daļa.

AtsaucesLabot