Strauta sniegoga
Strauta sniegoga (Symphoricarpos albus) ir sniegogu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā. Suga kā krāšņumaugs tika ieviesta Latvijā 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā. Latvijā sastopamie eksemplāri pieder pie varietātes Symphoricarpos albus var. laevigatus.[1]
| Strauta sniegoga Symphoricarpos albus ((L.) S.F.Blake) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dipsaku rinda (Dipsacales) |
| Dzimta | Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae) |
| Ģints | Sniegogas (Symphoricarpos) |
| Suga | Strauta sniegoga (Symphoricarpos albus) |
 Strauta sniegoga Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuStrauta sniegoga ir 1—2 m augsts, vasarzaļš krūms. Tam ir tievi un kaili zari, pretējas, zilganzaļas, ieapaļas vai ovālas lapas ar gludu malu un strupu galu. Lapām ir īss kāts. Lapu žāklēs nelielos pušķos ir izvietoti ziedi. To kauss ir īss, paliek pie augļa. Vainags stobrveidīgs, balts vai bāli sārts, galā vainaglapas atstāv. Auglis ir liela, balta oga. Zied jūlijā, augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «strauta sniegoga - Symphoricarpos albus (L.) S.F.Blake - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-11-23.
- ↑ Lewis, Walter H. (1979-12-14). "Snowberry (Symphoricarpos) Poisoning in Children". JAMA 242 (24): 2663. doi:10.1001/jama.1979.03300240009006. ISSN 0098-7484.