Stiglovas katoļu baznīca
Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Mērdzenes pagasta Latvīšu Stiglovā. Izvietota ceļu Ludza—Kārsava—Pudinova—Stiglova krustojumā. Baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
| Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Stiglovas katoļu baznīca | |
  Stiglovas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Ludzas novads, Mērdzenes pagasts, Latvīšu Stiglova |
| Koordinātas | 56°41′55″N 27°39′51″E / 56.69861°N 27.66417°EKoordinātas: 56°41′55″N 27°39′51″E / 56.69861°N 27.66417°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1769 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Andris Jonāns |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1706 |
| Celtniecības beigas | 1709, otrreiz 1769 |
| Specifikācija | |
| Garums | 27 m |
| Platums | 17 m |
| Būvmateriāli | koks |
| Oficiālais nosaukums: Stiglovas katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 6464 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Raksturojums labot šo sadaļu
Stiglovas baznīca ir ar koka dēļiem apšūta guļbūve, kas novietota uz augstiem laukakmens pamatiem. Baznīcai ir divi torņi. Baznīcas izmēri — 27 x 17 x 17 m. Baznīcas iekšējā apdarē dominē koks. Tajā ir trīs altāri, ērģeles. Interjerā redzami sižeti no Kristus dzīves, kas veidoti no ģipša. Ap baznīcu ir akmens mūris. Tā ziemeļu pusē ir apbedījums. Rietumos, pie galvenās ieejas, mūra stūros stāv divas nelielas kapelas ar zvanu torņiem.
Vēsture labot šo sadaļu
Ar Inflantijas bīskapa Nikolaja Poplavska palīdzību 1706. gadā tika likti Mihalovas baznīcas pamati, to uzbūvēja un iesvētīta 1710. gadā. 1769. gadā bīskaps Jānis Stepāns Giedroics pārcēla šo koka baznīcu no Pudinovas uz Latvīšu Stiglovu. Baznīca bija apšūta ar dēļiem, apšuvumā izmantojot kaltās naglas. Tai bija arī koka dēļu jumts. 1929. gadā tika pārbūvēti torņi un ieguva tagadējo izskatu. 1956. gadā priesteris D. Locis panāca dēļu jumta pārklāšanu ar skārdu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.