Stepes piekūns
Stepes piekūns (Falco cherrug) ir liela izmēra piekūnu ģints putns, kas sastopams Eirāzijas stepju zonā. Izdala divas stepes piekūna pasugas: F. c. cherrug apdzīvo areāla lielāko daļu no Eiropas līdz Mongolijas austrumiem, bet F. c. milvipes ir sastopams Āzijas dienvidos.[1] Stepes piekūns ir Ungārijas nacionālais putns.
| Stepes piekūns Falco cherrug (Gray, 1834) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Piekūnveidīgie (Falconiformes) |
| Dzimta | Piekūnu dzimta (Falconidae) |
| Ģints | Piekūni (Falco) |
| Suga | Stepes piekūns (F. cherrug) |
| Izplatība | |
|
Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks
| |
 Stepes piekūns Vikikrātuvē | |
2010. gada maija vidū Ungārijā savvaļā dzimis, apgredzenots un ar satelītraidītāju aprīkots nepieaudzis stepes piekūns divreiz šķērsoja Latvijas teritoriju,[2] līdz ar to kļuva par 344. savvaļā sastapto putnu sugu,[3][4] lai gan vizuāli šī Eiropā retā suga Latvijā pagaidām nav novērota. Šis ir pirmais gadījums, kad suga tiek iekļauta Latvijas putnu sugu sarakstā, izmantojot kā pierādījumu satelītraidītāja datus.
Izplatība labot šo sadaļu
.jpg)
Ligzdo Eirāzijas stepju zonā un kalnu apgabalos, ieskaitot Aizbaikālu un Mongolijas austrumus. Krievijā, Kazahstānā un Mongolijā stepes piekūns ir migrējoša suga, bet areāla rietumu un dienvidu daļā (Vidusāzijā, Pakistānā, Irānā) nometnieks. Ziemo uz dienvidiem no ligzdošanas vietām Āzijā, kā arī Āfrikas rietumos. Eiropā sastopama izolēta populācija Ungārijas stepēs (130—150 pāri), fragmentāri sastopams arī Ukrainas dienvidos un Krievijas Eiropas daļas dienvidos, nelielā skaitā dažās citās Dienvideiropas un Centrāleiropas valstīs, tomēr kopējais stepes piekūnu skaits Eiropā nepārsniedz 600 pārus.[5] Vairums Eiropas putnu pārvietojas ziemot uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku.
Izskats labot šo sadaļu
Stepes piekūns ir viena no lielākajām piekūnu sugām: tas ir lielāks nekā rudgalvas piekūns un ir gandrīz tikpat liels kā ģintī vislielākā suga — medību piekūns. Līdzīgi citiem plēsīgajiem putniem, mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Ķermeņa garums ir 45—55 cm, bet spārnu izplētums 100—130 cm, svars tēviņam 730—990 g, mātītei 970—1300 g.[6] Spārni ir plati, tādēļ siluetā atgādina medību piekūnu. Apspalvojuma krāsa līdzīga vairumam piekūnu — tumši brūna mugura, vēders un galva gaišāki, ar tumšiem raibumiem. Galva gaiši brūna, krūtis svītrotas. Abi dzimumi izskatās vienādi, arī jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem, tikai pelēcīgāki.
Uzvedība labot šo sadaļu
Stepes piekūns ir spēcīgs un agresīvs plēsējs, un ļoti neatlaidīgs, pacietīgs mednieks, tādēļ šo piekūnu sugu jau no senatnes ļoti iecienījuši mednieki. Tas medī vai nu planēdams uz vietas gaisā, vai vērodams apkārtni no kādas augstas vietas, strauji uzbrūkot pamanītam upurim. Tā kā mātītes ir lielākas, tās dominē pār tēviņiem un reizēm tiem atņem medījumu.[6] Stepes piekūns ir vienpatis un katrai ligzdai ir plaša teritorija. Diemžēl pēdējos gados, līdz ar dzīves telpas samazināšanos, piekūni ir spiesti ligzdot ciešāk nekā tas sugai ir ierasts.[6]
Barība labot šo sadaļu
Stepes piekūns ir aktīvs plēsējs, tas barojas ar zemes vāverēm, kāmjiem, lēcējpelēm, gerbiliem, zaķiem un svilpējzaķiem, kā arī ar dažādiem putniem, piemēram, paipalām, smilšvistiņām, fazāniem, pīlēm, gārņiem un pat ar plēsīgajiem putniem — pūcēm, piekūniem un lijām. Retos gadījumos tas medī lielas ķirzakas.[6]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Stepes piekūns ligzdo skrajos mežos un parkos, augstos kokos, apmēram 15—20 metru augstumā. Pats ligzdu nebūvē, bet izmanto citu putnu pamestās ligzdas. Dažreiz no izraudzītas ligzdas padzen tās īpašnieku. Stepes piekūns ligzdo arī uz klinšu dzegām 8—50 metru augstumā.[6]
Dzimumbriedumu stepes piekūni sasniedz 2—3 gadu vecumā, un veido monogāmus pārus. Riesta laikā tēviņš mātītei demostrē izveicību un akrobātisku veiklību īpašā riesta lidojumā. Uzmanība tiek izrādīta arī, atnesot mātītei barību.[6] Dējumā ir 2—6 olas, bet visbiežāk 3—5 olas. Perēšana sākas pēc trešās olas izdēšanas un ilgst 32—36 dienas, tēviņu cālēniem attīstoties un izšķiļoties ātrāk kā mātītēm.[6] Mazie putnēni ir ligzdguļi — izšķiļas vāji apspalvoti un ar aizvērtām acīm, kuras atveras pēc dažām dienām. Jaunie putni izlido 45—50 dienu vecumā, bet vecāki par tiem turpina rūpēties, līdz tie sasniedz 65—85 dienu vecumu, reizēm pat ilgāk.[6] Ja ligzdas apkaimē barības ir pietiekami, viena perējuma jaunie putni kādu laiku paliek kopā. Stepes piekūns savvaļā dzīvo līdz 10 gadiem.[6]
Apdraudējums labot šo sadaļu
Eiropā stepes piekūni visvairāk cieš no lauksaimniecības intensifikācijas un stādījumu ierīkošanas, kā rezultātā samazinās sugas barības bāze. Negatīva ietekme ir arī ainavas maiņai pēc lauksaimniecības pārtraukšanas, jo lielākajai daļai plēsīgo putnu ir nepieciešami labi pārskatāmi īsi zālāji.
Citur samazinājums galvenokārt ir saistīts ar piekūnu medībām un nelegālu tirdzniecību. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no piekūnu slazdos nonākušajiem putniem ir mātītes un tikai apmēram 4% tēviņi. Tas izjauc savvaļas populāciju dzimumstruktūru un apdraud putnu pāru veidošanos un ligzdošanu nākotnē.[7]
Aizsardzība labot šo sadaļu
Stepes piekūna Eiropas populācija kopumā ir neliela. Pēc 2002. gadā CITES noteiktā tirdzniecības aizlieguma ar savvaļas piekūniem aizsardzības pasākumi Ungārijā ir bijuši veiksmīgi un šajā, Eiropā nozīmīgākajā areāla daļā, īpatņu skaits pieaug.[7] Vairākas piekūnu sugas, tostarp stepes piekūns, Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājamas un iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā.[8]
Suga ir apdraudēta arī areāla galvenajā daļā — Āzijā. Kopējais stepes piekūnu skaits pasaulē tika vērtēts kā tikai 3600—4400 pāri 2003. gadā. Kopš 1990. gada tas bija samazinājies vidēji par 61%, bet dažās valstīs, piemēram, Kazahstānā un Uzbekistānā, pat par 90%. Stepes piekūns ir pasaules mērogā apdraudēta suga.[7] Pēdējos gados skaits ievērojami samazinājies arī tādās sugas pastāvēšanai nozīmīgās valstīs kā Krievijas Federācija, Kirgizstāna un Mongolija, bet Turkmenistānā izzudis pilnībā. Ir veikti sekmīgi stepes piekūnu introdukcijas mēģinājumi Ziemeļamerikā — ASV un Kanādā.
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Species Description». Sakerlife.mme.hu. 2010-05-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-05. Skatīts: 2010-05-19.
- ↑ «Stepes piekūns». Putni.lv. 2010-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-07. Skatīts: 2015-11-20.
- ↑ «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-24. Skatīts: 2010-09-15.
- ↑ Pēc citiem avotiem šī bija 343. suga, ja melnā vārna netika izdalīta kā atsevišķa suga.
- ↑ «Falco cherrug». Birdlife.org BirdsInEurope datu lapa. 2010-05-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-02. Skatīts: 2010-05-19.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 6,8 ADW: Falco cherrug
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Falco cherrug». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2010-05-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-27. Skatīts: 2010-05-19.
- ↑ Viesturs Ķerus Piekūnveidīgie putni Latvijā Nacionālā enciklopēdija. Atjaunots 2024.02.29. Skatīts: 2024.03.03.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Putni.lv Latvijas putni: Stepes piekūns
- Birdlife.org Arhivēts 2009. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē. Saker Falcon Falco cherrug (angliski)
- Sakerlife.mme.hu Stepes piekūna aizsardzība Karpatu baseinā (angliski)