Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (poļu: Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk, dzimis 1823. gada 6. decembrī, miris 1896. gada 29. septembrī) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.[1]

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
Personīgā informācija
Dzimis 1823. gada 6. decembrī
Pilskalnes muiža, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Augšdaugavas novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1896. gada 29. septembrī (72 gadi)
Vīne, Austroungārija
(Karogs: Austrija Austrija)
Nodarbošanās muižnieks
Vecāki Mihals Plāters; Izabella, dzimusi Zīberka
Dzīvesbiedre Marija Terēze, dzimusi Borha
Bērni Andrejs, Marija, Jadviga, Jozefats, Emma, Pēteris

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1823. gada 6. decembrī (24. novembrī pēc vecā stila) tagadējā Pilskanes pagastā Šlosbergas muižas īpašnieka grāfa Miķeļa Plātera un viņa sievas Izabellas Helēnas Zībergas ģimenē. Kā militārais inženieris dienēja Krievijas impērijas armijā, pēc atvaļināšanās 1855. gadā apprecējās ar Mariju Terēzi Elizabeti Borhu (1834-1875). Saimniekoja Arendoles, Kalupes un Kaldabruņas muižās. Dzīvojot Kalupes muižā, 1860. gadā izveidojis parku, iekārtojis alus darītavu un 1861. gadā devis līdzekļus Kalupes baznīcas celšanai.

1858. gadā ievēlēts par Daugavpils apriņķa šļahtas maršalu. 1860. gadā viņš piedalījās Vitebskas guberņas juridiskajā komisijā, kas sagatavoja dokumentus dzimtbūšanas atcelšanai Latgalē 1861. gada 19. februārī, bija Daugavpils ģimnāzijas goda kurators. Janvāra sacelšanās laikā atbalstīja Polijas-Lietuvas kopvalsts atjaunošanu nevardarbīgā ceļā, 1862. un 1863. gadā piedalījās "balto" kongresos Varšavā. Pēc atgriešanās dzimtenē pēc 1863. gada uzturējās Malnavas muižā.

Miris 1896. gada 29. septembrī Vīnē.

Bērni labot šo sadaļu

Viņa ģimenē piedzima 6 bērni.

  • Andrejs (Andrzej-Maria-Michał-Józef Plater-Zyberk, 1856-1928), Kazimirišķu muižas īpašnieks. Mantoja Kalupes muižu, 1914. gadā atbalstīja Kalupes baznīcas remontu, pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Austrijā.
  • Marija (Maria-Aniela, 1857-1909), precējusies Veļopoļska (Wielopolska), dzīvoja Itālijā un Polijā.
  • Jadviga (Jadwiga, 1859-1882), viņai ir uzstādīta epitāfija Kalupes baznīcā.
  • Jozefats (Józafat-Maria-Aleksander-Stanisław-Andrzej Plater-Zyberk, 1859-1933), jurists, Bebrenes un Kaldabruņas muižu īpašnieks. Miris Vloščovas apriņķa Moskoževā Polijā.
  • Emma (Emma-Maria-Elżbieta-Ludwika, dzimusi 1863), dzīvoja Itālijā un Polijā.
  • Pēteris (Piotr Plater-Zyberk, dzimis 1869), pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Polijā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu