Spožā glīvene
Spožā glīvene (latīņu: Potamogeton lucens) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā. Grupas un lielas, masīvas audzes aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.[1]
| Spožā glīvene Potamogeton lucens (L.) | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Spožā glīvene (Potamogeton lucens) |
 Spožā glīvene Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Spožā glīvene ir daudzgadīgs, 1—3,5 m garš lakstaugs. Augs ir pilnīgi iegrimis ūdenī vai peldošās lapas neatšķiras no iegrimušajām (parasti peldošu lapu nav, taču augs veido ūdens virsmai tuvu zarojumu, tādēļ lapas dažreiz ir it kā peldošas). Stublājs ir diametrā 0,3—0,4 cm plats un ļoti zarains. Lapas ir ar īsu kātu, spilgti gaiši pelēkzaļas, spīdīgas, eliptiskas, 6—20 cm garas un 2—4,5 cm platas, mala ir sīkzobaina, gals smails. Pielapes ir paliekošas, 4—8 cm garas, ar strupu galu, ļoti plānas, caurspīdīgas. Ziedu vārpa ir 3—6 gara un diametrā 0,8—1,5 cm resna, aptuveni tikpat gara, cik kāts. Ziedu daudz, novietojums uz vārpas blīvs. Auglis ir ieapaļš, 0,3—0,4 cm garš riekstiņš, šķautne strupa, knābis ļoti īss, taisns. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «spožā glīvene - Potamogeton lucens L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-01.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spožā glīvene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)