Sniegbaltīte

"Sniegbaltīte" (vācu: Schneewittchen, oriģinālā: Sneewittchen) ir 19. gadsimta vācu pasaka, kas ar laiku izplatījusies pārējā Eiropā, mūsdienās šī ir viena no pasaulē populārākajām pasakām.

"Sniegbaltīte"

Šis raksts ir par pasaku. Par citām jēdziena Sniegbaltīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pasaka pirmoreiz tikusi publicēta 1812. gadā brāļu Grimmu pasaku kolekcijā. Grimmi savu pēdējo pasakas versiju publicēja 1854. gadā.

Pasaka ir par Sniegbaltīti, kas piedzima karalienei, kura pēc dzemdībām mira. Tā kā viņa pēc vairākiem gadiem pārspēja jauno karalieni skaistumā, tika likts Sniegbaltīti nogalināt. Tomēr Sniegbaltītei izdevās pierunāt nenogalināt viņu, pēc tam viņa devās dziļi mežā, kur apmetās pie septiņiem rūķīšiem. Vēlāk, uzzinājusi, ka Sniegbaltīte vēl ir dzīva, karaliene centās viņu nogalināt ar matu sukas palīdzību, tomēr neveiksmīgi. Vēlāk karaliene viņai iebaroja indīgu ābolu, pēc kura ieēšanas Sniegbaltīte mira. Sniegbaltīti ievietoja zārkā, kuru pēc kāda laika ievēroja princis, kas ieguva zārku savā īpašumā. Pēc zārka nesēju paklupšanas Sniegbaltīte atmodās, kad no mutes izkrita apēstais ābola gabals. Vēlāk notika Sniegbaltītes un prinča kāzas, uz kurām bija ieradusies arī ļaunā karaliene.

Stāsta oriģinālajā versijā Sniegbaltīti gribēja nogalināt viņas bioloģiskā māte, nevis pamāte, jo "Sniegbaltīte bija vainojama pie tā, ka viņa vairs nebija skaistākā sieviete pasaulē". Māte pavēlēja medniekam meiteni nogalināt un viņai atnest plaušas un aknas, lai varētu tās izvārīt un apēst.

Pēc pasakas motīviem tika 1912. gadā iestudēta Brodvejas izrāde un 1937. gadā izdota filma "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", tāpat ir tapuši vairāki citi darbi un dažādos darbos izmantots arī Sniegbaltītes tēls.