Sirtaki

Sirtaki ir grieķu deja. Deju dejo no lēnāka tempa uz ātrāku un arvien ātrāku tempu. Melodiju parasti spēlē mandolīnas.

Sirtaki dejo, stāvot rindā vai, retāk, stāvot aplī un uzliekot rokas uz kaimiņu pleciem. Taktsmērs ir 4/4, temps palielinās, un bieži vien dejas ātrajā daļā tas mainās uz 2/4. Sirtaki sākas ar lēnām, gludām kustībām, pamazām pārvēršoties ātrākās un asākām kustībām, bieži vien ietverot lēcienus.

Deja bija radīta 1964. gadā filmai “Grieķis Zorba”, kad aktieris Entonijs Kvinns bija lauzis kāju un nespēja izpildīt scenārijā paredzētās dejas soļus.^[1] Nosaukumu izdomāja pats Kvinns, horeogrāfiju viņš veidoja kopā ar filmas horeogrāfu Giorgosu Proviasu. Tā pati par sevi nav grieķu tautas deja, bet gan vairāku sirtos grupas tautas deju, kā arī seno karavīru deju hasapiko un hasaposerviko lēno un ātro ritmu kombinācija. Sirtaki deju un tās mūziku, ko sarakstīja grieķu komponists Mikis Teodorakis,^[2] dažreiz sauc par "Zorbas deju", pateicoties filmai.

Pēc filmas iznākšanas sirtaki kļuva par populārāko grieķu deju pasaulē un, tā kā Grieķijā arī tā tika uzņemta labvēlīgi, par vienu no Grieķijas simboliem, lai gan daudzi to kļūdaini uztver kā grieķu folkloru.

Ginesa rekordu grāmatā ir ierakstīta sirtaki masu deja Volas pilsētā, kur to speciāli rekordam vienlaikus dejojuši tūkstoši cilvēku.^[3]