Sirds ritms
Sirds ritms jeb sirdsdarbība ir sirdspukstu ātrums, kas nosaka kontrakciju skaitu (sitienus) ko sirds veic minūtē (sit/min; BPM - beats per minute). Sirdsdarbības ātrums var atšķirties atkarībā no ķermeņa fiziskajām vajadzībām, ieskaitot nepieciešamību absorbēt skābekli un izdalīt oglekļa dioksīdu, bet to modulē arī neskaitāmi faktori, tostarp, bet ne tikai, ģenētika, fiziskā sagatavotība, stress vai psiholoģiskais stāvoklis, uzturs, narkotikas, hormonālais stāvoklis, vide un slimības/slimības, kā arī mijiedarbība starp šiem faktoriem un starp tiem.[1] Parasti tas ir vienāds vai tuvu pulsam, ko mēra jebkurā perifērijas punktā.
Amerikas Sirds asociācija norāda, ka normāls pieauguša cilvēka pulss miera stāvoklī ir 60–100 sitieni minūtē.[2] Tahikardija ir augsts sirdsdarbības ātrums, kas miera stāvoklī ir virs 100 sitieniem minūtē. [3] Bradikardija ir zems sirdsdarbības ātrums, kas miera stāvoklī ir zem 60 sitieniem minūtē. Miega laikā bieži sastopama lēna sirdsdarbība ar ātrumu 40–50 sitieni minūtē un tā tiek uzskatīta par normālu. Ja sirds nedarbojas regulāri, to sauc par aritmiju. Sirdsdarbības novirzes dažreiz norāda uz slimību.[4]
Skatīt arī labot šo sadaļu
- Sirds ritma monitors (pulsometrs)
- Sirds cikls
- Elektrokardiogrāfija
- Sinusa ritms
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "Heart rate, lifespan, and mortality risk". Ageing Research Reviews 8 (1): 52–60. 2009. doi:10.1016/j.arr.2008.10.001. PMID 19022405.
- ↑ «All About Heart Rate (Pulse)». All About Heart Rate (Pulse). American Heart Association. 2017. gada 22. augusts. Skatīts: 2018. gada 25. janvāris.
- ↑ «Tachycardia| Fast Heart Rate». Tachycardia. American Heart Association. 2013. gada 2. maijs. Skatīts: 2014. gada 21. maijs.
- ↑ Fuster, Wayne