Saulkrasti

pilsēta Latvijā
(Pāradresēts no Saulkraste)
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Saulkrasti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas līča piekrastē. Pilsētas robežas galvenokārt ietver joslu starp dzelzceļu (dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte) un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei. Tallinas šoseja (A1 un E67), kas ilgus gadus gājusi cauri pilsētai, kopš 2007. gada to apliec pa Saulkrastu apvedceļu.[4]

Saulkrasti
Novada pilsēta
Saulkrastu pludmale pie Baltās kāpas
Saulkrastu pludmale pie Baltās kāpas
Karogs: Saulkrasti
Karogs
Ģerbonis: Saulkrasti
Ģerbonis
Saulkrasti (Latvija)
Saulkrasti
Saulkrasti
Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saulkrastu novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Neubad
Platība[1]
 • Kopējā 6,1 km2
 • sauszeme 6,0 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 3 130
 • blīvums 521,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2160
Mājaslapa www.saulkrasti.lv
Saulkrasti Vikikrātuvē
Pamatraksts: Saulkrastu vēsture

Saulkrasti izveidojušies senās Metsepoles zemes zvejnieku ciemu teritorijā, caur kuriem gāja stratēģiski svarīgais piekrastes ceļš uz Sontaganu mūsdienu Igaunijā. 1207. gadā Līvzemes dalīšanas līguma rezultātā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā. Tagadējā Saulkrastu teritorija atradās Kubeseles jeb Krimuldas draudzes novadā, tika izveidots arī pirmais lūgšanu nams — kapela, kas nosaukta Sv. Pētera vārdā. 1640. gadā izveidojās luteriskā Pēterupes draudze. Mācītāja mājas vajadzībām piešķīra ceturtdaļu arkla zemes un divas mācītāja mājas saimniecības (Bāžas un Cīruļi). 1641. gadā uzcēla jaunu luterāņu baznīcu.

1823. gadā uz Bīriņu muižas zemes uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde ("Jaunā peldvieta"), kas veidojās kā Vidzemes muižniecības peldvieta. No 1857. gada līdz 1913. gadam Pēterupe, Pabažu jūrmala un Skultes jūrmala netālu no Aģes grīvas bija populārākās kuģu būves vietas, kurās būvēja šonerus, gafelšonerus un brigantīnas. 1898. gadā kronim piederošo Pabažu muižas zemi sadalīja apbūves gabalos un piešķīra viesnīcu būvei, šo kūrortu dēvēja par Katrīnbādi jeb Pabažu jūrmalu. 1925. gadā Neibādei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Neibādi 1931. gadā pārdēvēja par Saulkrastiem (mūsdienās par Neibādi nosacīti sauc pilsētas ziemeļu daļu ap Ķīšupes ieteku) un 1933. gadā apvienoja ar Pēterupes apdzīvoto vietu.[5][6]

 
Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos

1950. gadā Saulkrastiem pievienoja Pabažus un 21. februārī apdzīvotajai vietai piešķīra strādnieku ciemata statusu (līdz 1952. gadam ar nosaukumu Saulkraste[7]), no 1961. gada 23. decembra — pilsētciemata. No 1949. līdz 1956. gadam pilsētciemats bija Saulkrastu rajona centrs.[8] 1967. gadā Saulkrastiem pievienoja daļu no Skultes ciema teritorijas, izveidojot Saulkrastu lauku teritoriju. 1991. gadā Saulkrastiem piešķīra pilsētas statusu.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935339[10]—    
19592 102+520.1%
19703 172+50.9%
GadsIedz.±%
19793 617+14.0%
19893 418−5.5%
20003 252−4.9%
GadsIedz.±%
20113 092−4.9%
20213 090−0.1%

Apskates objekti

labot šo sadaļu
  • Baltā kāpa
  • Velosipēdu muzejs
  • R. Kaudzītes dārza māja
  • Jūras parks un peldvieta "Centrs"
  • Dabas parks "Piejūra"
  • Saules laukums
  • Saulrieta taka

Ievērojami cilvēki

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu