Saldus novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saldus novads (2009—2021).

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saldus novads un Brocēnu novads. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, rietumos ar Kuldīgas novadu, ziemeļaustrumos ar Tukuma novadu, austrumos ar Dobeles novadu, kā arī dienvidos ar Lietuvas Šauļu un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Saldus pilsētā.

Saldus novads
Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Saldus
Kopējā platība:	2 179,4 km2
• Sauszeme:	2 122,5 km2
• Ūdens:	56,9 km2
Iedzīvotāji (2023):	26 529
Blīvums (2023):	12,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Māris Zusts (LZS)
Mājaslapa:	saldus.lv
Saldus novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Saldus rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Saldus novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Daba

Novada vidus, ziemeļu un austrumu daļa atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — centrā Saldus pauguraine, rietumos Vārmes nolaidenums, austrumos Spārnenes viļņotais līdzenums, dienvidaustrumos Lielauces pauguraine. Dienvidos Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenums. Rietumdaļā gar Ventu Kursas zemienes Pieventas līdzenums, galējos dienvidrietumos Ventas kreisajā krastā Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraine. Reljefu veido galvenokārt lēzeni viļņoti pamatmorēnas līdzenumi (Ķirmeskalns 140 m), austrumos tie pāriet morēnu paugurainē, bet rietumos Ventas-Usmas ieplakā, kurā dziļā Ventas senleja ar terasēm. Vietumis subglaciālo vagu ezervirknes. Pamatiežus ziemeļdaļā veido augšdevona Famenas stāva nogulumi, dienvidu daļā pārsvarā perma, bet vietām arī juras, triasa, karbona un devona nogulumi. Derīgie izrakteņi: kaļķakmens (Kūmas, Nīgrande, Sātiņi-Sesile), dolomīts (Poģi), māls (Ceplīši, Ciecere, Saldus, Brocēni, Sātiņi), smilts (Namiķi), kūdra (Gāgu purvs, Veiķenieku purvs). Augsnes — galvenokārt podzolētās, vietām podzolētās gleja. Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 3%.

Nokrišņu daudzums 650 — 750 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra novadā pēc dažādu gadu datiem:

• 1970. gadā, LME: -4 — -4,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā.
• 1986. gadā, LPE: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā.
• 2020. gadā, Latvijas ģeogrāfijas atlants: -6 ° C janvārī, +16 — +16,5 ° C jūlijā.

Upes

Novads atrodas Ventas baseinā. Lielākās upes: Venta, Ciecere, Zaņa, Ezere, Vadakste, ziemeļdaļā Ēda (Šķēde), Amula, Imula.

Ūdenstilpes

17 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cieceres ezers (2,8 km²), Remtes ezers (0,76 km²).

Dabas aizsardzība

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Zvārdes mežu dabas parks, dabas liegumi — Sātiņu dīķi, Zvārde.

Vēsture

Novada apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt kurši, austrumdaļā jaukti ar zemgaļiem. 13. gadsimtā lielākā tā daļa ietilpa kuršu Starpzemē, nelielas daļas kuršu Bandavā un zemgaļu Dobenē. Kopš 13. gadsimta beigām gandrīz visa teritorija ietilpa Livonijas Kuldīgas komturejā, izņemot Ventas kreiso krastu, kurš piederēja Kurzemes bīskapijai, kopš 1561. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā. No 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija, 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 36 559 —     1959 35 751 −2.2% 1967 35 983 +0.6%	Gads Iedz. ±% 1970 36 619 +1.8% 1979 36 165 −1.2% 1989 39 468 +9.1%	Gads Iedz. ±% 2000 38 439 −2.6% 2011 31 837 −17.2% 2021 26 879 −15.6%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Saldus	Pilsēta	-	10 833
2.	Brocēni	Pilsēta	-	3105
3.	Druva	Ciems	Saldus	1045
4.	Lutriņi	Ciems	Lutriņu	514
5.	Kalni	Ciems	Nīgrandes	507
6.	Ezere	Ciems	Ezeres	500
7.	Nīgrande	Ciems	Nīgrandes	372
8.	Kursīši	Ciems	Kursīšu	359
9.	Oškalni	Ciems	Cieceres	357
10.	Pampāļi	Ciems	Pampāļu	351

Nacionālais sastāvs

Saldus novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (23003)			86.7%
Lietuvieši (1402)			5.3%
Krievi (1083)			4.1%
Ukraiņi (352)			1.3%
Baltkrievi (281)			1.1%
Poļi (106)			0.4%
Čigāni (18)			0.1%
Igauņi (5)			0.0%
Ebreji (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (278)			1.0%

Ievērojami novadnieki

• Kārlis Beizaks (1915—1940), robežsargs
• Ansis Bīlenšteins (Hans Bielenstein, 1863 — 1919), mācītājs
• Emīls Bretšneiders (Emil Bretschneider, 1833 — 1901), vācbaltiešu ārsts, botāniķis, ceļotājs
• Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (Wilhelm Robert von Bulmerincq, 1862 — 1953), Rīgas pilsētas galva (1913—1915)
• Teodors Eihmans (1897—1938), čekists
• Pauls Galenieks (1891—1962), botāniķis, sabiedriskais darbinieks
• Irma Grebzde (1912—2000), rakstniece
• Jānis Grīnbergs (1869—1923), mācītājs
• Alfrēds Hartmanis (1881—1927), šahists
• Jēkabs Janševskis (1865—1931), rakstnieks
• Arturs Kāposts (1888—1941), jurists, sabiedriskais darbinieks
• Jānis Klovāns (1935—2010), šahists
• Kārlis Kļava (1907—1941), šāvējs
• Kārlis Krūza (1884—1960), dzejnieks
• Kārlis Neilis (1906—1991), mākslinieks
• Ernests Pole (1872—1914), arhitekts
• Janis Rozentāls (1866—1917), mākslinieks
• Jānis Rudzutaks (1887—1938), politiķis
• Sofija Švarca (1754—1789), vācbaltiešu literāte
• Jukums Vācietis (1873—1938), karavīrs
• Gints Freimanis (1985—2023), futbolists
• Māris Miezis (1994), hokejists

Ievērojamas vietas

O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes".

Attēlu galerija

• 
  Brocēnu būvmateriālu kombināts 2000. gadā
• 
  Remtes muiža
• 
  Saldus, Miera iela
• 
  Skats uz Saldu no ūdenstorņa
• 
  Ezeres muiža
• 
  Pie Silzemju dīķa