Sarkanais tirānmušķērājs

putnu suga
(Pāradresēts no Rubīna tirāniņi)

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns. Tas ir ļoti krāšņs Dienvidamerikā dzīvojošs putns.[1] Labvēlīgos biotopos sastopams lielā skaitā. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Tā tuvākie radinieki ir koši sarkanais tirānmušķērājs (Pyrocephalus obscurus) un Darvina tirānmušķērājs (Pyrocephalus nanus), ar kuriem kopā tas veido sarkano tirānmušķērāju ģinti (Pyrocephalus).[1][2]

Sarkanais tirānmušķērājs
Pyrocephalus rubinus (Boddaert, 1783)
Sarkanais tirānmušķērājs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaTirāniņu apakškārta (Tyranni)
DzimtaTirāniņu dzimta (Tyrannidae)
ĢintsSarkanie tirānmušķērāji (Pyrocephalus)
SugaSarkanais tirānmušķērājs (Pyrocephalus rubinus)
Sarkanais tirānmušķērājs Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

 
Sarkanā tirānmušķērāja tēviņš ir koši sarkans ar melnu muguru un svītru pār acīm
 
Mātīte ir neuzkrītoši pelēka ar dzeltenīgām krūtīm un rozīgu zemasti

Sarkanais tirānmušķērājs sastopams no Bolīvijas dienvidaustrumiem, Paragvajas un Brazīlijas dienvidaustrumiem līdz Urugvajai un Argentīnai.[1] Sarkanais tirānmušķērājs mājo atklātās ainavās ar krūmiem un atsevišķiem kokiem, skrajos mežos un pat tuksnešos, tomēr ūdenstilpju tuvumā. Sastopams līdz 3050 metru augstumā virs jūras līmeņa.[3][4]

Izskats labot šo sadaļu

Sarkanais tirānmušķērājs ir neliels putns, kura ķermeņa garums ir 13—14 cm, svars 11—15 g.[4][5] Tas ir viens no spilgtākajiem tirāniņu dzimtas putniem, kuriem netipiski šajā putnu grupā apspalvojumam ir raksturīgs dzimumu dimorfisms.[4] Tēviņa apspalvojums uz krūtīm, pavēderē un uz galvas ir spilgti sarkans, kontrastējot ar melno svītru pār acīm, knābi un kājām, un melno vai tumši brūno muguru, asti un spārniem. Mātītei galva, mugura un spārni ir tumši pelēki, bet kakls un krūtis gaiši dzelteni, vēders un astes apakšpuse persikoranža. Jaunie putni atgādina mātītes, bet to pavēderes ir gaišākas. Dažās populācijās, īpaši Limas (Peru) apkārtnē bieži var novērot melānisko morfu.[4]

Dzīvesveids labot šo sadaļu

Sarkanā tirānmušķērāja iecienītākie biotopi ir mežu nomales, atklāti lauki, jo īpaši krūmi, kas aug upju un dīķu krastos. Košais putniņš ir ieraugāms no liela attāluma, sēžot savā novērošanas vietā; nav tramīgs. Tēviņš riesta laikā lidojot raida specifisku, tālu dzirdamu dziesmu. Spārnos paceļas ar ātriem spārnu vēzieniem, galvas vidū saceltām spalvām, saboztām krūtīm un kā vēdekli izplestu asti. Gaisā uzlido spirāliski, turklāt dziedot, kamēr sasniedz apmēram 30 m augstumu vai vairāk. Tad putns uz brīdi apstājas, pēc tam, lēni planējot, nolaižas zemē.[4]

Barība labot šo sadaļu

Sarkanais tirānmušķērājs galvenokārt barojas ar dažādiem kukaiņiem, jo īpaši tas ķer mazas vaboles, sienāžus, tauriņus, termītus, zirnekļus un mušas.[4] Reģionos, kur atrodas dravas, sarkanais tirānmušķērājs mēdz medīt arī bites. Medī galvenokārt gaisā, lidojumā, bet reizēm nolaižas uz zemes.[4] Parasti kādā zarā vai citā paaugstinātā vietā tas gaida un novēro apkārtni, vai garām nelidos kāds kukainis. Kad ir to ieraudzījis, tirāniņš zibenīgi paceļas spārnos, lidojumā saķer upuri un atgriežas savā "postenī".[6] Kopumā sarkanais tirānmušķērājs medī jebko, ko var noķert, ir novērots, ka tas medī pat nelielas zivtiņas.[7]

Ligzdošana labot šo sadaļu

 
Mātīte perēšanas laikā

Riesta laikā tēviņš dzied maigu, skanīgu dziesmu. Pirms notiek pārošanās, abi putni kopīgi veido ligzdu, kurai ir sekla, kausveida forma. Tā tiek celta no maziem zariņiem, starp kuriem tirāniņi ievij vēl sīkākus zāles stiebrus, sausas lapas, saknītes un zirnekļtīklus. Ligzda pie zara piestiprināta ar zirnekļtīklu. Tās iekšpuse izklāta ar smalkām augu daļām, dūnām, vilnu un citiem mīkstiem materiāliem. Ligzda parasti atrodas 1,8 metru augstumā kādā zaru žāklē.[8]

Dējumā ir 1—3 bālganas olas, visbiežāk 3. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro un uzturas ligzdas tuvumā un dzen projām iespējamos svešiniekus. Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas.[4] Par putnēniem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 13—18 dienu vecumā. Ligzdo 1—2 reizes gadā.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Tyrant flycatchers, 2020
  2. Split Pyrocephalus rubinus into multiple species
  3. «IUCN: Pyrocephalus rubinus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. martā. Skatīts: 2014. gada 23. decembrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «ARKive: Vermilion flycatcher (Pyrocephalus rubinus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 27. februārī.
  5. Oiseaux: Scarlet Flycatcher
  6. Foraging behavior of tyrant flycatchers (Aves, Tyrannidae) in Brazil
  7. Vermilion Flycatcher and Black Phoebe Feeding on Fish
  8. Davie, Oiver (1898). Nests and Eggs of North American Birds. Columbus, OH, US: Landon Press. p. 314. LCCN 06-23231

Literatūra labot šo sadaļu

Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem. Zvaigzne ABC. 2007, 2014. ISBN 978-9984-22-809-9

Ārējās saites labot šo sadaļu