Rozentovas baznīca
Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Maltas pagasta centrā Maltā. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
| Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Rozentovas katoļu baznīca | |
  Rozentovas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Maltas pagasts, Malta |
| Koordinātas | 56°20′29″N 27°11′01″E / 56.34139°N 27.18361°EKoordinātas: 56°20′29″N 27°11′01″E / 56.34139°N 27.18361°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1780 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rinalds Broks |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1780 |
| Specifikācija | |
| Garums | 24 m |
| Platums | 9 m |
| Būvmateriāli | koks |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā katoļu koka kapliča atradās Solomenkas sādžā, 2 km attālumā no Maltas. Pirmā katoļu koka baznīca Rozentovā tika uzcelta 1780. gadā par muižnieka A. Felkerzāma līdzekļiem.[3] Tā bija ļoti maza, tāpēc 1842. gadā to pagarināja par trim asīm jeb 6,4 metriem, bet 1906. gadā vēl par trim asīm. Šie pagarinājumi vēl joprojām ir redzami dievnama griestos.[4]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Broks.[5] Rozentovas draudze ir dibināta 1782. gadā, par ko liecina datējumi Rozentovas metriku grāmatās, saskaņā ar Mogiļevas palīgbīskapa Holovinska 1850. gada reģistru. Draudzei ir četras kapsētas — Rozentovas kapsēta, Strodu kapsēta, Ostrovsku kapsēta, Gudeļu kapsēta. 2022. gada maijā sakarā ar Krievijas-Ukrainas karu, draudze pieņēma lēmumu uzsākt remontdarbus blakusesošajā draudzes mājā, plānojot tur vēlāk izmitināt bēgļus un vienlaikus izmantot ēku draudzes vajadzībām.
Par prāvestiem Rozentovas baznīcā strādājuši:
| gads (no kura strādāja) | gads (līdz kuram strādāja) | prāvests |
|---|---|---|
| 1837. | 1852. | Jāzeps Dempinskis |
| 1852. | 1858. | nav ziņu |
| 1858. | 1859. | Jānis Miševičs |
| 1873. | 1878. | Onufrijs Mjoduševskis |
| 1878. | 1881. | Antons Vojevodskis |
| 1881. | 1883 | Gervinskis |
| 1884 | 1885 | Jāzeps Gricevičs |
| 1885 | 1895 | Antons Knasevičs |
| 1895 | 1897. | Jāzeps Jassas |
| 1898. | 1900. | Kazimirs Dovgialovičs |
| 1901. | 1902. | Jānis Kazenas |
| 1902. | 1916. | Felikss Ruiko |
| 1917. | 1919. | S. Zeps |
| 1919. | 1922. | Aleksandrs Platpīrs |
| 1922. | 1934. | Kazimirs Dovgialovičs |
| 1936. | 1922. | Antons Ļahs |
| 1937. | 1944. | Jānis Jedušs |
| 1944. | 1945. | Staņislavs Pelšs |
| 1946. | 1946. | Antons Ludboržs |
| 1946. | 1948. | Staņislavs Lubuļs |
| 1948. | 1949. | Pāvils Stričko |
| 1949. | 1950. | Antons Tumans |
| 1950. | 1957. | Izidors Livčāns |
| 1959. | 1961. | Roberts Čigons |
| 1961. | 1967. | Staņislavs Pelšs |
| 1967. | 1972. | monsinj. Leonards Kozlovskis |
| 1973. | 1980. | A. Uļjāns |
| 1980. | 1982. | A. Misjūns |
| 1982. | 1999. | Jāzeps Turlajs |
| 1999. | 2000 | Viktors Petrovskis |
| 2000 | 2012 | Roberts Ozoliņš |
| 2012 | 2013 | Imants Petrovskis |
| 2013 | 2015 | Vladimirs Gussevs |
| 2015 | Rinalds Broks |
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Jura diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas pasludināšanas diena, Svētā Krusta paaugstināšanas svētki (40 stundas) un Visu Svēto diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuRozentovas baznīca ir koka viennavas celtne ar vienu torni, skārda jumtu un dēļu grīdu. Tā ir 24 metrus gara un 9 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieskauj mūra žogs ar dzelzs režģiem. Baznīcas dārza kreisajā pusē ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, no ķieģeļiem uz akmens pamata būvēts zvanu tornis, kurā ir četri zvani, bet funkcionē tikai trīs, jo pašam lielākajam zvanam vienā no ziemām nokrita mēle. Zvanīt baznīcas "zvaņineicā" (tā zvanu torni dēvē draudzes locekļi) ir bīstami, jo torņa koka konstrukcijas ir nestabilas un daži baļķi ir sapuvuši. Dārzā var redzēt arī 1926. gada misiju krustu. Fasādes restaurācijas darbu laikā, atdalot krāsu no dēļiem, kļuva zināms, ka baznīcas fasādes krāsa bijusi dzeltena, zila un zaļa. Daži no draudzes locekļiem apgalvo, ka baznīca bija arī sarkanā krāsā. 2015. gadā lielākā daļa koku tika nozāģēti, jo baznīcas iekštelpās bija veidojies liels mitrums
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā ir trīs altāri. Galvenajā altārī ir Jaunavas Marijas statuja, virs kuras atrodas liels krusts. Sānu altāri ir Jaunavas Marijas altāris, kurā novietota Mistiskās Rozes statuja un Jēzus Sirds altāris, virs kura atrodas Svētā Jura glezna. Blakus Jaunavas Marijas altārim ir novietota Svētā Jāzepa statuja. Aplūkojama ir glezna "Kristus pie krusta un Svētā Marija Magdalēna", kā arī seni un īpatnēji feretroni.
Pēc tam, kad par baznīcas prāvestu kļuva Rinalds Broks, Dievmātes statuja no galvenā altāra tika pārvietota uz kolonnu pie Jēzus Sirds feretrona. Dievmātes statujas vietā tika novietota Dieva acs, kura atradās altāra sākotnējā versijā.
2022. gadā tika uzsākta baznīcas fasādes restaurācija.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Fotogrāfijas
- www.visitlatgale.com Arhivēts 2020. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē.
- www.rezeknesnovads.lv Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
- ↑ «www.farming.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
- ↑ Astiče, E. 2000. Rozentovas Romas katoļu baznīca.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 384.lpp.
- ↑ Katolis.lv: Rozentovas Svētā Krusta Pagodināšanas draudze, skatīts: 2020-11-19