Roberts Simpsons Neibors

Roberts Simpsons Neibors (1815. gada 3. novembrī, miris 1859. gada 14. septembrī) bija indiāņu aģents un Teksasas legislatūrs jeb deputāts. Viņš bija pazīstams kā patiess un nelokāms Amerikas pamatiedzīvotāju tiesību aizstāvis, kas apmeklēja indiāņu nometnes, iepazina to kultūru un mācījās valodas. Neiboru ar šāvienu mugurā nogalināja teksasietis. Acīmredzot, par slepkavības iemeslu kļuva Neibora nostāja indiāņu jautājumā.

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Agrā bērnība labot šo sadaļu

Roberts Neibors piedzima Virdžīnijā. Četru mēnešu nomira abi viņā vecāki, un Robertu uzaudzināja un izskoloja plantators Samuēls Hammers.^[1]

Pārcelšanās uz Teksasu labot šo sadaļu

Deviņpadsmit gadu vecumā Neibors pameta Virdžīniju, un neilgu laiku uzturējās Luiziānā. 1836. gada pavasarī viņš ieradās Teksasā. No 1836. līdz 1841. gadam kalpoja Teksasas armijā leitnanta, bet vēlāk — kapteiņa pakāpē. 1842. gada septembrī uzbrukumā Sanantonio pilsētai Neiboru sagūstīja Meksikas ģenerālis Adrians Vulfs. Kopā ar aptuveni piecdesmit citiem gūstekņiem, viņu ar varu piespieda doties uz Meksiku un ieslodzīja vienā no Verakrusas štata cietumiem.^[1]

Indiāņu aģenta amatā labot šo sadaļu

Neiboru atbrīvoja 1844. gada 20. martā, un viņš atgriezās Teksasā. Nākamā gada sākumā Teksasas Republikas prezidents Ensons Džons nozīmēja Neiboru kā Indiāņu lietu aģentu pār lipanu apaču un tonkavu ciltīm. Būdams aģenta amatā, viņš radikāli izmainīja indiāņu kontroles sistēmu. Neibors nesēdēja savā aģentūrā un negaidīja, kamēr indiāņiem labpatiks tur ierasties. Tā vietā, viņš pats apmeklēja pamatiedzīvotāju nometnes. Vēlāk Neibors līdzīgi turpināja pārraudzīt militāri spēcīgo komanču zemes. Viņš šķērsoja Komančērijas pierobežu, apceļoja plašus apgabalus un izplatīja ietekmi pār Teksasas indiāņiem vairāk par jebkuru citu balto.

Pēc Teksasas pievienošanas Savienotajām Valstīm Neibors piedalījās līgumu noslēgšanā starp dažādām ciltīm un jaunās valdības pārstāvjiem. Tāpat viņš pavadīja penateku komanču virsaiti Veco Pūci un citus indiāņu līderus vizītē uz Vašingtonu.^[1]^[2]

Pieņemšana komanču ciltī labot šo sadaļu

Komanču virsaiša ierašanās uz sarunām ar amerikāņiem.

1845. gadā tonkavu nometnē Roberts Neibors satikās komanču virsaiša Vecās Pūces četrdesmit karotāju lielu vienību. Iepazīšanās laikā virsaitis paslavēja Neibora zilo mēteli. Sapratis komplimenta nozīmi, viņš nekavējoši piedāvāja indiānim savu mēteli. Citi karotāji apbrīnoja amerikāņa bikses, zābakus un citas apģērba daļas, un drīzumā Neibors palika vienīgi naktskreklā. Vecai Pūcei iepatikās Neiborga bezbailība un devīgums — īpašības, kas pamatiedzīvotāju sabiedrībā tika ļoti augstu vērtētas. Viņš piedāvāja Neiboram piedalīties sirojumā uz Meksiku un pieņēma to savā ciltī.

Meksikas teritorijā Neibors vienā no rančo vēlējās nopirkt liellopu gaļu. Meksikāņi atteicās tirgoties ar teksasieti. Tad pārrunu vietā ieradās Vecā Pūce. Viņš piedraudēja tūlīt pat nodedzināt rančo, ja meksikāņi neizsniegs vismaz pāris buļļus. Pēc virsaiša izteiktajiem draudiem nekavējoši atradās pārtika. Tā bija vienīgā reize, kad komanču sirojumā iesaistījās Teksasas varas pārstāvis.^[1]^[2]

Nāve labot šo sadaļu

Somas kopija, kuru lenapi 1859. gadā uzdāvināja Neiboram.

Neibora draudzīgā attieksme pret indiāņiem izraisīja dziļu nepatiku balto ieceļotāju starpā. Viņus saniknoja Neibora apgalvojumi, ka indiāņu rezervātus apsargā blakus novietotā ASV armija. Taču armijas pārstāvju attieksme bija dalīta. Daļa no tiem uzskatīja, ka arī rezervātā dzīvojošie indiāņi ir atbildīgi par pastāvīgajiem uzbrukumiem baltajiem ieceļotājiem. Neraugoties uz izteiktajiem draudiem, Neibors vienmēr konsekventi aizstāvēja pamatiedzīvotājus.

Ar sekmīgu ASV armijas palīdzību, Neiboram 1859. gada maijā izdevās novērst 250 marodieru mēģinājumu sarīkot slaktiņu indiāņu rezervātā. Lai novērstu nākamo balto teksasiešu uzbrukumu, Neiboram 1859. gada augustā ar vairākiem armijas pārstāvjiem izdevās veiksmīgi pārvietot uz Indiāņu teritoriju tagadējā Oklahomā 1420 indiāņus. Atpakaļceļā Neibora nodaļa piedzīvoja uzbrukumu un zaudēja vienu kritušo. Starp izraidītajiem bija arī lenapi, kas pēc Teksasas pamešanas reorganizējās kā Oklahomas delavaru cilts. Pateicībā par nelokāmo atbalstu, lenapi Neiboram uzdāvināja somu, kas šobrīd glabājas Teksasas Memoriālajā muzejā. Cilts pārstāvji ik gadu Neibora nāves dienā apmeklē viņa kapu.

1859. gada septembra rītā, kamēr Neibors sarunājās ar diviem baltajiem, viņu no mugurpuses nošāva kāds no teksasiešiem. Nav šaubu, ka par slepkavības iemeslu kļuva Neibora draudzīgā attieksme pret indiāņiem.^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Texas State Historical Association. Neighbors, Robert Simpson». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 16. jūlijā.
↑ ^2,0 ^2,1 «The Cyclone. West Texas Historical Association. Robert S. Neighbors and the Founding of the Texas Reservations. By Kenneth F. Neighbours. Volume IX, issue 2. August 15, 2002». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.
↑ http://www.tolagatsa.org/dela.html^{[novecojusi saite]} First Nations Histories. Lee Sultzman. Delaware History

Literatūra labot šo sadaļu

The Lenapes. Indians of North America. Robert S. Grumet. Chelsea House Publishers. New York. 1989

[tsha-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Texas State Historical Association. Neighbors, Robert Simpson». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 16. jūlijā.

[Texas-2] 2,0 ^2,1 «The Cyclone. West Texas Historical Association. Robert S. Neighbors and the Founding of the Texas Reservations. By Kenneth F. Neighbours. Volume IX, issue 2. August 15, 2002». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijā.

[3] ttp://www.tolagatsa.org/dela.html^{[novecojusi saite]} First Nations Histories. Lee Sultzman. Delaware History

[1]

[2]

[3]