Rietumu reģionu protektorāts
Rietumu reģionu protektorāts, izveidots Ķīnas Haņu dinastijas laikā, apzīmē ķīniešu impērijas kontrolei pakļautu Centrālāzijas reģionu, kas centrējās mūsdienu Siņdzjanas teritorijā esošajā Tarimas ieplakā.
.png)
Par Rietumu reģionu robežu uzskatīja Lielā Ķīnas mūra Jumeņas vārtus, no kuriem sākās Zīda ceļš.
Haņu impērijai karojot ar sjonnu klejotāju ciltīm, 2. gadsimtā p.m.ē. ķīniešu vara sasniedza šo reģionu, kuru apdzīvoja indoeiropieši. Atbilstoši ķīniešu hronikām, oāzēm bagātajā reģionā pastāvēja 36 nelielas pilsētvalstis (Turfana, Aksu, Kuča, Kašgara u.c.). Iedzīvotāju vairums bija budisti. Ķīnieši sākotnēji šeit izvietoja garnizonus sev lojālo pilsētu aizsardzībai. 59/60. gadā p.m.ē oficiāli izveidoja militārā ģenerālprotektora amatu, kas bija augstākais Haņu varas pārstāvis reģionā.
Haņu dinastijas nestabilitāte 1. gadsimta pirmajā pusē noveda pie kontroles zaudēšanas, reģiona valstiņām pakļaujoties klejotāju varai, vai karojot savā starpā. 1. gadsimta beigās ķīniešiem pakāpeniski izdevās atjaunot kontroli pār reģionu. 89. gadā Haņu impērija beidzot uzvarēja ilgajā karā ar sjonnu klejotājiem, un protektorāta militārā nozīme samazinājās. 2. gadsimta otrajā pusē Haņu dinastijā sākas iekšējais sabrukums, un protektorāta uzturēšanai vairs nebija iespējama.
Kīniešu kontrole šajā reģionā atgriezās vairākus gadsimtus vēlāk, Tanu dinastijas laikā.