Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling; 1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas gandrīz 100 ēkas, tai skaitā 25 skolas, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, naktspatversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas un dzīvojamās ēkas, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas vides tēla sastāvdaļa.[1] Šmēlings ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.[2]

Reinholds Georgs Šmēlings
Pilnais vārds Reinhold Georg Schmaeling
Dzimis 1840. gada 14. novembrī
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1917. gada 17. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens eklektisms, jūgendstils
Slavenākie darbi Rīgas "sarkanās skolas", Sarkanie spīķeri, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākās ēkas
Atbalstītāji Ludvigs Bonštets

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Reinholds Šmēlings ir dzimis Rīgā 1840. gada 14. novembrī. Pamatizglītību ieguvis kādā privātā pamatskolā. 1854. gadā viņš uzsāka studijas Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, bet bija spiests tās pārtraukt. 1858. gadā viņš turpināja studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. Līdztekus studijām viņš 1860.—1862. gadā strādāja profesora Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt) arhitekta birojā, kurš cita starpā bija arī Rīgas pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālās operas) ēkas projekta autors. 1868. gadā viņš pabeidza mākslas studijas ar lielo zelta medaļu, kas deva iespēju no 1868. līdz 1872. gadam papildus studēt arhitektūru Vācijā, Itālijā un Francijā. 1869. gadā viņš apprecējās ar Mariju Evelīnu fon Tīzenhauzeni.

1873. gadā Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi, strādāja pie ēku projektiem Pēterburgā un Krimā, bet kopš 1877. gada atkal Pēterburgā. Viņš vadīja Krievijas paviljona iekārtošanu pasaules izstādē Vīnē.

1879. gadā Šmēlings atgriezās Rīgā un kļuva par pilsētas arhitektu. Viņa vadībā tika izstrādāts jauns pilsētas attīstības plāns, kurā tika noteiktas jaunbūvējamo baznīcu, skolu, administratīvo iestāžu, kazarmu, noliktavu, tirgu, lopkautuves un citu publisko ēku un saimniecisko būvju atrašanās vietas.[3]

Rīgas pilsētas arhitekta galvenais uzdevums bija nodrošināt projektus jaunbūvēm, kuras cēla par pilsētas līdzekļiem.

Rīgā Kaļķu iela 16 atrodas Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris, ēka celta 1880. gadā, arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, bijušais biedrības "Uļej" nams.

No 1885. līdz 1887. gadam Šmēlinga vadībā atjaunoja un rekonstruēja izdegušo Vācu teātri (tagad Nacionālā opera), piebūvējot katlumāju un elektrocentrāli. Savas darbības Rīgas perioda sākumā viņš turpināja veidot ēku fasādes eklektisma neorenesanses stilistikā, ko bija lieliski apguvis savā Itālijas arhitektūras studiju laikā. Šajā stilā uzcelts arī paša Šmēlinga nams Dzirnavu iela 60 (1892) un Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca Vienības gatvē 45 (1895-1899).

No 1882. gada Šmēlinga celtnēs parādās arī eklektisma paveida — tā sauktā „ķieģeļu stila” elementi, kam raksturīgas neapmestu ķieģeļu fasādes ar mūrī veidotām arhitektoniskās apdares detaļām un dzegām. Astoņdesmito gadu vidū tapa ugunsdzēsēju depo Ludzas iela 24 (tagad pārbūvēts), Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17, vēlākajos gados vairākas pamatskolas (1901-1908) un Rīgas Pilsētas slimnīcas galvenā ēka Bruņinieku iela 5 (1906—1907) un ambulance (1909). Pēc viņa projekta uzcēla arī divus jaunus paviljonus garīgi slimo iestādē Sarkankalnā, Duntes iela 12/22 (tagad — Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, 1905).

Sākot ar 1908. gadu Šmēlings ēku apdarē sarkano ķieģeļu virsmas kombinē ar gaiši apmestiem laukumiem. Šai stilistikai nav tiešu analogu vēsturē, ēku mākslinieciskais veidols ir racionāls un atbilst jūgendstila radošās metodes principiem, tāpēc šī sarkani-baltā stilistika faktiski ir racionālistisks jūgendstila formālais paveids. Varena sarkani-baltās stilistikas simfonija ir Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca) Pilsoņu iela 13 (1908—1915)[1]

Reinholds Šmēlings aizgāja pensijā 1915. gadā. Miris 76 gadu vecumā Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 17. oktobrī. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

Pazīstamākie projekti

labot šo sadaļu
 
Rīgas Policijas pārvaldes ēka Teātra un Kārļa ielas stūrī (1889—1891)

19. gadsimta nogalē būvētās ēkas projektētas eklektisma stilā ar neorenesanses iezīmēm. 19. un 20. gadsimta mijā celtās ēkas veidotas tā sauktajā „ķieģeļu gotikas stilā”, bet pēc 1908. gada celtās ēkas projektētas racionālistiskā jūgendstila manierē, ēku fasāžu apdarē izspēlējot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma virsmu kontrastus.[4]

Visvairāk Šmēlinga arhitekturālo darbu var redzēt Rīgas vēsturiskais centrā, kur atrodas arī 1913. gadā celtā pamatskola, kura pašlaik ir viens no Natālijas Draudziņas ģimnāzijas korpusiem.[5]

Neorenesanses stila eklektika

labot šo sadaļu
 
Rīgas Pilsētas elementārskola (1884)
  • Krievu drāmas teātra ēka (tolaik — akciju sabiedrība "Улей", 1880);
  • Pilsētas meiteņu skolas ēka (tagad — Pamatskola "Rīdze") Krišjāņa Valdemāra iela 2 (1881—1884);
  • Grebenščikova vecticībnieku draudzes nespējnieku nams Maskavas iela 116 (1883);
  • Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas ēka Krišjāņa Barona iela 71 (1883);
  • Rīgas Valda Zālīša sākumskolas ēka Kalpaka bulvāris 8 (1884);
  • Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvāris 7 (1889—1891);
  • Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (tolaik — Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca, 1895—1912), stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam.[6]
  • Dzīvojamās ēkas/īres nami Aspazijas bulvāris 32 (1881), Krišjāņa Barona iela 88 (1883), Daugavgrīvas iela 7 (1887), Jauniela 15 (1888), Kalēju iela 8 (1891), Maskavas iela 172 (1891), Dzirnavu iela 60 (1892), Pulkveža Brieža iela 20 (1894), Torņakalna iela 16 (1895), Bruņinieku iela 35 (1896), Stabu iela 74 (1893—1898), Skolas iela 36a (1899), Brīvības iela 68 (1903).

„Ķieģeļu stila” eklektika

labot šo sadaļu
 
Rīgas pilsētas 1. slimnīca
 
Reinholda Šmēlinga projektētā Šreienbušas elementārskolas ēkas (Gaujas iela 23) fasādes skice (1911)
  • Četri ugunsdzēsēju depo - Ludzas iela 24, Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17 (1880. gadu vidus);
  • Ebreju lūgšanu nams Stabu iela 63 (1899);
  • Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (tolaik — Pilsētas 4. pamatskola) ēka Lavīzes iela 2a (1901), Pilsētas pamatskola Skrindu iela 1. (1902—1903)
  • Matīsa tirgus (1902);
  • Rīgas pilsētas 1. slimnīca Bruņinieku iela 5 (1902—1906), slimnīcas galvenā ēka un četras citas ēkas;
  • Kazarmas
  • Policijas pārvaldes nami
  • Sarkanie spīķeri

Racionālistiskais jūgendstils

labot šo sadaļu
 
Rīgas pilsētas 2. slimnīca

Citi projekti

labot šo sadaļu

Kad 1882. gada ugunsgrēkā pilnībā izdega Vācu teātris (mūsdienās Nacionālā opera), iekštelpas, laikā no 1885. līdz 1887. gadam atjaunoja un rekonstruēja Šmēlinga vadībā. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas kanāla malā uzcēla katlumāju un elektrocentrāli. Rīgas Pāvila baznīcas celtniecības noslēgumā 1912. gadā pēc Šmēlinga projekta izbūvēja sānu portālus.[5]

Rīgas Grebenščikova lūgšanu nama mūra žogs (1883)[7]

Saraksts ar ēkām

labot šo sadaļu
Adrese Būves funkcija Būvniecības gads
Abrenes iela 3 Pilsētas nekustamo īpašumu pārvalde Ap 1902
Akmeņu iela 17 Ugunsdzēsēju depo 1886
Allažu iela 2 Policijas iecirknis 1902–1903
Āpšu iela 24 Policijas kazarma 1912
Aspazijas bulvāris 32 Īres nams 1881
Aspazijas bulvāris 3 Rīgas pilsētas I teātris (atjaunošana) 1885–1887
Aspazijas bulvāris 7 Policijas pārvalde (paplašinājums) 1908–1909
Aspazijas bulvāris 7 Policijas pārvalde 1889–1891
Augusta Deglava iela 3 Pilsētas pamatskola (15. Rīgas pilsētas pamatskola) 1908–1909
Baltajā iela 10 Pilsētas pamatskola (7. Rīgas pilsētas pamatskola) 1910–1911
Bruņinieku iela 28 Pilsētas pamatskola (8. Rīgas pilsētas pamatskola) 1913–1914
Bruņinieku iela 35 Īres nams 1896
Bruņinieku iela 5 – k. 15 Rīgas Pilsētas I slimnīcas paviljons 1902
Bruņinieku iela 5 – k. 23 Rīgas Pilsētas I slimnīcas sieviešu klīnika 1902
Bruņinieku iela 5 Rīgas Pilsētas I slimnīcas galvenā ēka 1906–1907
Bruņinieku iela 5 Rīgas Pilsētas I slimnīcas ambulance 1909
Bruņinieku iela 75 Īres nams 1890
Daugavgrīvas iela 7 Īres nams 1887
Duntes iela 12/22 Divi paviljoni garīgi slimo iestādē 1905
Dzirnavu iela 60 Īres nams 1892
Eksporta iela 2b Kanalizācijas sistēmas sūkņu stacija 1908
Gaiziņa iela 1 Marijas meiteņu skola 1912–1913
Gaiziņa iela 3 Pilsētas Tirdzniecības skola 1912
Gaujas iela 23 Pilsētas pamatskola (18. Rīgas pilsētas pamatskola) 1911 (paplašināta 1912 un 1926 gados)
Hāmaņa iela 2a Pilsētas pamatskola (Rīgas pilsētas 7. vācu pamatskola) 1913–1914 (paplašināta)
Hanzas iela 5 Ugunsdzēsēju depo 1909–1910
Jauniela 15 Īres nams 1888
Jēkabpils iela 19a Bērnu dienas patversme 1910–1911
Kalēju iela 8 Īres nams 1891
Kalēju iela 10 Pilsētas pašvaldības iestāžu nams 1914
Kalnciema iela 118 Pilsētas pamatskola (tagad Rīgas Mūzikas vidusskola) 1912–1913
Kalpaka bulvāris 8 Pilsētas pamatskola (1. Rīgas pilsētas pamatskola) 1883
Kaļķu iela 16 Krievu biedrība „Uļej” 1880–1882
Krasta iela 5/7 Sarkanie spīķeri 1882
Krimuldas iela 2 Pilsētas pamatskola (9. Rīgas pilsētas pamatskola) 1910–1911 (paplašināta 1926. gadā)
Krišjāņa Barona iela 71 Pilsētas pamatskola (2. Rīgas pilsētas pamatskola) 1883
Krišjāņa Barona iela 88 Īres nams 1883
Krišjāņa Valdemāra iela 2 Pilsētas meiteņu skola (tagad Pamatskola "Rīdze") 1881–1884
Krustabaznīcas iela 11 16. Irkutskas huzāru pulka kazarmas 1913
Kuģu iela 15/17 Policijas iecirknis Ap 1900
Lavīzes iela 2a Pilsētas pamatskola (4. Rīgas pilsētas pamatskola) 1901
Lomonosova iela 1 Izborskas pulka kazarmas 1902–1903
Lomonosova iela 4 Pilsētas pamatskola 1908–1909
Ludzas iela 2 Pilsētas pamatskola 1911–1912
Ludzas iela 13/15 Krievu sākumskola Ap 1890
Ludzas iela 24 Ugunsdzēsēju depo Ap 1886
Maskavas iela 172 Īres nams 1891
Maskavas iela 116 Grebenščikova Vecticībnieku biedrības skola un bērnu patversme 1893
Maskavas iela 3 Ugunsdzēsēju depo (paplašinājums) 1902
Maskavas iela 3 Ugunsdzēsēju depo 1886
Maskavas iela 63 Sinagoga (nav saglabājusies) 1889
Matīsa iela 7 Aleksandra tirgus 1902
Matīsa iela 9 Ugunsdzēsēju depo 1886
Melnsila iela 11 Īres nams 1897
Nometņu iela 64 Āgenskalna tirgus 1911–1924
Patversmes iela 20 Pilsētas pamatskola (21. Rīgas pilsētas pamatskola) 1912–1913
Pērnavas iela 25 Artilērijas brigādes kazarma 1905
Pētersalas iela 10 Pilsētas pamatskola (5. Rīgas pilsētas pamatskola) 1911–1912
Pilsoņu iela 13 Rīgas pilsētas II slimnīcas pārvaldes ēka (25. ēka) 1908–1914
Pilsoņu iela 13 Rīgas pilsētas II slimnīcas lipīgo slimību slimnieku paviljoni un ķirurģiskais paviljons (5., 7., 8. un 24. ēka) 1908–1909
Pilsoņu iela 13 Rīgas pilsētas II slimnīcas direktora nams un vārtu ēka (1. un 2. ēka) 1910–1911
Pilsoņu iela 13 Rīgas pilsētas II slimnīcas otrs ķirurģiskais paviljons, operāciju bloks, saimniecības ēka, gaitenis, lipīgo slimību slimnieku izolators, morgs un kalpotāju dzīvojamā ēka (3., 4., 6., 12., 18., 21., 23. un 40. ēka) 1912–1914
Pilsoņu iela 13 Rīgas pilsētas II slimnīcas lipīgo slimību slimnieku paviljoni (9., 10. un 11. ēka) 1914–1915
Pulkveža Brieža iela 20 Īres nams 1894
Raņķa dambis 1 Pilsētas pamatskola (3. Rīgas pilsētas pamatskola) 1910–1911
Riharda Vāgnera iela 5 Pilsētas pašvaldības iestāžu nams 1914
Rūdolfa iela 5 Artilērijas brigādes kazarmas 1903
Sarkandaugavas iela 24 Pilsētas pamatskola 1905 (paplašināta 1938)
Skolas iela 36a Īres nams 1899
Skrindu iela 1 Pilsētas pamatskola (12. Rīgas pilsētas pamatskola) 1902–1903
Slāvu iela 12 Pilsētas pamatskola (20. Rīgas pilsētas pamatskola) 1912–1913
Slokas iela 65 Pilsētas pamatskola (14. Rīgas pilsētas pamatskola) 1908–1909
Sparģeļu iela 2 Nabadzīgo bērnu patversme 1905
Stabu iela 63 Ebreju lūgšanu nams 1899
Stabu iela 42 Zirgu pasta stacija Ap 1880
Stabu iela 74 Īres nams 1893–1898
Šarlotes iela 8 Pilsētas pamatskola 1912–1913
Telts iela 2a Pilsētas pamatskola (tagad Rīgas 3. speciālā pamatskola) 1910–1911
Telts iela 1 Nedziedināmi slimo patversme 1903
Torņakalna iela 16 Īres nams 1895
Torņakalna iela 16 Vienģimenes ēka 1900
Vienības gatve 45 Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīcas ambulance un aptieka 1912
Vienības gatve 45 Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīca 1895–1899
Vienības gatve 45 Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīca (paplašinājums) 1909–1910
Vingrotāju iela 1 Vingrotava 1880
Zeļļu iela 4 Pilsētas pamatskola un bibliotēka (16. Rīgas pilsētas pamatskola) 1910–1911
  1. 1,0 1,1 Jānis Krastiņš. "Reinholds Georgs Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts".
  2. «Reinholds Šmēlings (1840-1917)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
  3. Agthe A., Stegmann R. Programm für die allgemeinen Bebauungsplan des engeren Stadtgebiets // Bericht über den Haushalt und Vewaltung der Stadt Riga für das Jahr 1885. — Riga, 1886. — S. 458.
  4. Jānis Krastiņš. "Reinholds Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts"
  5. 5,0 5,1 Andrejs Māris Eizāns. «Ģimnāzijas ēkas arhitekts R.Šmēlings». web.archive.org, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-14. Skatīts: 2022-04-10.
  6. «Krastiņš J. Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā // RTU zinātniskie raksti. 10. sēr., Arhitektūra. - 2. sēj. (2008), 50.-71. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 28. augustā.
  7. «Grebenščikova lūgšanu nams». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-04-10.