Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling; 1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas gandrīz 100 ēkas, tai skaitā 25 skolas, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, naktspatversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas un dzīvojamās ēkas, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas vides tēla sastāvdaļa.[1] Šmēlings ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.[2]
| Reinholds Georgs Šmēlings | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Reinhold Georg Schmaeling |
| Dzimis |
1840. gada 14. novembrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1917. gada 17. oktobrī (76 gadu vecumā) Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Pēterburgas Mākslas akadēmija |
| Mākslas virziens | eklektisms, jūgendstils |
| Slavenākie darbi | Rīgas "sarkanās skolas", Sarkanie spīķeri, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākās ēkas |
| Atbalstītāji | Ludvigs Bonštets |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuReinholds Šmēlings ir dzimis Rīgā 1840. gada 14. novembrī. Pamatizglītību ieguvis kādā privātā pamatskolā. 1854. gadā viņš uzsāka studijas Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, bet bija spiests tās pārtraukt. 1858. gadā viņš turpināja studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. Līdztekus studijām viņš 1860.—1862. gadā strādāja profesora Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt) arhitekta birojā, kurš cita starpā bija arī Rīgas pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālās operas) ēkas projekta autors. 1868. gadā viņš pabeidza mākslas studijas ar lielo zelta medaļu, kas deva iespēju no 1868. līdz 1872. gadam papildus studēt arhitektūru Vācijā, Itālijā un Francijā. 1869. gadā viņš apprecējās ar Mariju Evelīnu fon Tīzenhauzeni.
1873. gadā Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi, strādāja pie ēku projektiem Pēterburgā un Krimā, bet kopš 1877. gada atkal Pēterburgā. Viņš vadīja Krievijas paviljona iekārtošanu pasaules izstādē Vīnē.
1879. gadā Šmēlings atgriezās Rīgā un kļuva par pilsētas arhitektu. Viņa vadībā tika izstrādāts jauns pilsētas attīstības plāns, kurā tika noteiktas jaunbūvējamo baznīcu, skolu, administratīvo iestāžu, kazarmu, noliktavu, tirgu, lopkautuves un citu publisko ēku un saimniecisko būvju atrašanās vietas.[3]
Rīgas pilsētas arhitekta galvenais uzdevums bija nodrošināt projektus jaunbūvēm, kuras cēla par pilsētas līdzekļiem.
Rīgā Kaļķu iela 16 atrodas Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris, ēka celta 1880. gadā, arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, bijušais biedrības "Uļej" nams.
No 1885. līdz 1887. gadam Šmēlinga vadībā atjaunoja un rekonstruēja izdegušo Vācu teātri (tagad Nacionālā opera), piebūvējot katlumāju un elektrocentrāli. Savas darbības Rīgas perioda sākumā viņš turpināja veidot ēku fasādes eklektisma neorenesanses stilistikā, ko bija lieliski apguvis savā Itālijas arhitektūras studiju laikā. Šajā stilā uzcelts arī paša Šmēlinga nams Dzirnavu iela 60 (1892) un Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca Vienības gatvē 45 (1895-1899).
No 1882. gada Šmēlinga celtnēs parādās arī eklektisma paveida — tā sauktā „ķieģeļu stila” elementi, kam raksturīgas neapmestu ķieģeļu fasādes ar mūrī veidotām arhitektoniskās apdares detaļām un dzegām. Astoņdesmito gadu vidū tapa ugunsdzēsēju depo Ludzas iela 24 (tagad pārbūvēts), Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17, vēlākajos gados vairākas pamatskolas (1901-1908) un Rīgas Pilsētas slimnīcas galvenā ēka Bruņinieku iela 5 (1906—1907) un ambulance (1909). Pēc viņa projekta uzcēla arī divus jaunus paviljonus garīgi slimo iestādē Sarkankalnā, Duntes iela 12/22 (tagad — Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, 1905).
Sākot ar 1908. gadu Šmēlings ēku apdarē sarkano ķieģeļu virsmas kombinē ar gaiši apmestiem laukumiem. Šai stilistikai nav tiešu analogu vēsturē, ēku mākslinieciskais veidols ir racionāls un atbilst jūgendstila radošās metodes principiem, tāpēc šī sarkani-baltā stilistika faktiski ir racionālistisks jūgendstila formālais paveids. Varena sarkani-baltās stilistikas simfonija ir Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca) Pilsoņu iela 13 (1908—1915)[1]
Reinholds Šmēlings aizgāja pensijā 1915. gadā. Miris 76 gadu vecumā Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 17. oktobrī. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos.
Pazīstamākie projekti
labot šo sadaļu
19. gadsimta nogalē būvētās ēkas projektētas eklektisma stilā ar neorenesanses iezīmēm. 19. un 20. gadsimta mijā celtās ēkas veidotas tā sauktajā „ķieģeļu gotikas stilā”, bet pēc 1908. gada celtās ēkas projektētas racionālistiskā jūgendstila manierē, ēku fasāžu apdarē izspēlējot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma virsmu kontrastus.[4]
Visvairāk Šmēlinga arhitekturālo darbu var redzēt Rīgas vēsturiskais centrā, kur atrodas arī 1913. gadā celtā pamatskola, kura pašlaik ir viens no Natālijas Draudziņas ģimnāzijas korpusiem.[5]
Neorenesanses stila eklektika
labot šo sadaļu
- Krievu drāmas teātra ēka (tolaik — akciju sabiedrība "Улей", 1880);
- Pilsētas meiteņu skolas ēka (tagad — Pamatskola "Rīdze") Krišjāņa Valdemāra iela 2 (1881—1884);
- Grebenščikova vecticībnieku draudzes nespējnieku nams Maskavas iela 116 (1883);
- Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas ēka Krišjāņa Barona iela 71 (1883);
- Rīgas Valda Zālīša sākumskolas ēka Kalpaka bulvāris 8 (1884);
- Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvāris 7 (1889—1891);
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (tolaik — Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca, 1895—1912), stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam.[6]
- Dzīvojamās ēkas/īres nami Aspazijas bulvāris 32 (1881), Krišjāņa Barona iela 88 (1883), Daugavgrīvas iela 7 (1887), Jauniela 15 (1888), Kalēju iela 8 (1891), Maskavas iela 172 (1891), Dzirnavu iela 60 (1892), Pulkveža Brieža iela 20 (1894), Torņakalna iela 16 (1895), Bruņinieku iela 35 (1896), Stabu iela 74 (1893—1898), Skolas iela 36a (1899), Brīvības iela 68 (1903).
„Ķieģeļu stila” eklektika
labot šo sadaļu.jpg)
- Četri ugunsdzēsēju depo - Ludzas iela 24, Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17 (1880. gadu vidus);
- Ebreju lūgšanu nams Stabu iela 63 (1899);
- Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (tolaik — Pilsētas 4. pamatskola) ēka Lavīzes iela 2a (1901), Pilsētas pamatskola Skrindu iela 1. (1902—1903)
- Matīsa tirgus (1902);
- Rīgas pilsētas 1. slimnīca Bruņinieku iela 5 (1902—1906), slimnīcas galvenā ēka un četras citas ēkas;
- Kazarmas
- Policijas pārvaldes nami
- Sarkanie spīķeri
Racionālistiskais jūgendstils
labot šo sadaļu
- Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (tolaik - Rīgas pilsētas 2. slimnīca, 1908-1915);
- Ugunsdzēsēju depo Hanzas iela 5 (1909);
- Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 (1911);
- t.s. "sarkanās skolas" (1908—1914) — Augusta Deglava iela 3, Šarlotes iela 8, Hāmaņa iela 2a, Gaujas iela 23, Bruņinieku iela 24a, Telts iela 2a, Baltajā iela 10, Raņķa dambī 1, Krimuldas iela 2, Zeļļu iela 4, Kalnciema iela 118, Patversmes iela 20, Slāvu iela 2 un Bruņinieku iela 28.
Citi projekti
labot šo sadaļuKad 1882. gada ugunsgrēkā pilnībā izdega Vācu teātris (mūsdienās Nacionālā opera), iekštelpas, laikā no 1885. līdz 1887. gadam atjaunoja un rekonstruēja Šmēlinga vadībā. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas kanāla malā uzcēla katlumāju un elektrocentrāli. Rīgas Pāvila baznīcas celtniecības noslēgumā 1912. gadā pēc Šmēlinga projekta izbūvēja sānu portālus.[5]
Rīgas Grebenščikova lūgšanu nama mūra žogs (1883)[7]
Saraksts ar ēkām
labot šo sadaļu| Adrese | Būves funkcija | Būvniecības gads |
|---|---|---|
| Abrenes iela 3 | Pilsētas nekustamo īpašumu pārvalde | Ap 1902 |
| Akmeņu iela 17 | Ugunsdzēsēju depo | 1886 |
| Allažu iela 2 | Policijas iecirknis | 1902–1903 |
| Āpšu iela 24 | Policijas kazarma | 1912 |
| Aspazijas bulvāris 32 | Īres nams | 1881 |
| Aspazijas bulvāris 3 | Rīgas pilsētas I teātris (atjaunošana) | 1885–1887 |
| Aspazijas bulvāris 7 | Policijas pārvalde (paplašinājums) | 1908–1909 |
| Aspazijas bulvāris 7 | Policijas pārvalde | 1889–1891 |
| Augusta Deglava iela 3 | Pilsētas pamatskola (15. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1908–1909 |
| Baltajā iela 10 | Pilsētas pamatskola (7. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1910–1911 |
| Bruņinieku iela 28 | Pilsētas pamatskola (8. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1913–1914 |
| Bruņinieku iela 35 | Īres nams | 1896 |
| Bruņinieku iela 5 – k. 15 | Rīgas Pilsētas I slimnīcas paviljons | 1902 |
| Bruņinieku iela 5 – k. 23 | Rīgas Pilsētas I slimnīcas sieviešu klīnika | 1902 |
| Bruņinieku iela 5 | Rīgas Pilsētas I slimnīcas galvenā ēka | 1906–1907 |
| Bruņinieku iela 5 | Rīgas Pilsētas I slimnīcas ambulance | 1909 |
| Bruņinieku iela 75 | Īres nams | 1890 |
| Daugavgrīvas iela 7 | Īres nams | 1887 |
| Duntes iela 12/22 | Divi paviljoni garīgi slimo iestādē | 1905 |
| Dzirnavu iela 60 | Īres nams | 1892 |
| Eksporta iela 2b | Kanalizācijas sistēmas sūkņu stacija | 1908 |
| Gaiziņa iela 1 | Marijas meiteņu skola | 1912–1913 |
| Gaiziņa iela 3 | Pilsētas Tirdzniecības skola | 1912 |
| Gaujas iela 23 | Pilsētas pamatskola (18. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1911 (paplašināta 1912 un 1926 gados) |
| Hāmaņa iela 2a | Pilsētas pamatskola (Rīgas pilsētas 7. vācu pamatskola) | 1913–1914 (paplašināta) |
| Hanzas iela 5 | Ugunsdzēsēju depo | 1909–1910 |
| Jauniela 15 | Īres nams | 1888 |
| Jēkabpils iela 19a | Bērnu dienas patversme | 1910–1911 |
| Kalēju iela 8 | Īres nams | 1891 |
| Kalēju iela 10 | Pilsētas pašvaldības iestāžu nams | 1914 |
| Kalnciema iela 118 | Pilsētas pamatskola (tagad Rīgas Mūzikas vidusskola) | 1912–1913 |
| Kalpaka bulvāris 8 | Pilsētas pamatskola (1. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1883 |
| Kaļķu iela 16 | Krievu biedrība „Uļej” | 1880–1882 |
| Krasta iela 5/7 | Sarkanie spīķeri | 1882 |
| Krimuldas iela 2 | Pilsētas pamatskola (9. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1910–1911 (paplašināta 1926. gadā) |
| Krišjāņa Barona iela 71 | Pilsētas pamatskola (2. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1883 |
| Krišjāņa Barona iela 88 | Īres nams | 1883 |
| Krišjāņa Valdemāra iela 2 | Pilsētas meiteņu skola (tagad Pamatskola "Rīdze") | 1881–1884 |
| Krustabaznīcas iela 11 | 16. Irkutskas huzāru pulka kazarmas | 1913 |
| Kuģu iela 15/17 | Policijas iecirknis | Ap 1900 |
| Lavīzes iela 2a | Pilsētas pamatskola (4. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1901 |
| Lomonosova iela 1 | Izborskas pulka kazarmas | 1902–1903 |
| Lomonosova iela 4 | Pilsētas pamatskola | 1908–1909 |
| Ludzas iela 2 | Pilsētas pamatskola | 1911–1912 |
| Ludzas iela 13/15 | Krievu sākumskola | Ap 1890 |
| Ludzas iela 24 | Ugunsdzēsēju depo | Ap 1886 |
| Maskavas iela 172 | Īres nams | 1891 |
| Maskavas iela 116 | Grebenščikova Vecticībnieku biedrības skola un bērnu patversme | 1893 |
| Maskavas iela 3 | Ugunsdzēsēju depo (paplašinājums) | 1902 |
| Maskavas iela 3 | Ugunsdzēsēju depo | 1886 |
| Maskavas iela 63 | Sinagoga (nav saglabājusies) | 1889 |
| Matīsa iela 7 | Aleksandra tirgus | 1902 |
| Matīsa iela 9 | Ugunsdzēsēju depo | 1886 |
| Melnsila iela 11 | Īres nams | 1897 |
| Nometņu iela 64 | Āgenskalna tirgus | 1911–1924 |
| Patversmes iela 20 | Pilsētas pamatskola (21. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1912–1913 |
| Pērnavas iela 25 | Artilērijas brigādes kazarma | 1905 |
| Pētersalas iela 10 | Pilsētas pamatskola (5. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1911–1912 |
| Pilsoņu iela 13 | Rīgas pilsētas II slimnīcas pārvaldes ēka (25. ēka) | 1908–1914 |
| Pilsoņu iela 13 | Rīgas pilsētas II slimnīcas lipīgo slimību slimnieku paviljoni un ķirurģiskais paviljons (5., 7., 8. un 24. ēka) | 1908–1909 |
| Pilsoņu iela 13 | Rīgas pilsētas II slimnīcas direktora nams un vārtu ēka (1. un 2. ēka) | 1910–1911 |
| Pilsoņu iela 13 | Rīgas pilsētas II slimnīcas otrs ķirurģiskais paviljons, operāciju bloks, saimniecības ēka, gaitenis, lipīgo slimību slimnieku izolators, morgs un kalpotāju dzīvojamā ēka (3., 4., 6., 12., 18., 21., 23. un 40. ēka) | 1912–1914 |
| Pilsoņu iela 13 | Rīgas pilsētas II slimnīcas lipīgo slimību slimnieku paviljoni (9., 10. un 11. ēka) | 1914–1915 |
| Pulkveža Brieža iela 20 | Īres nams | 1894 |
| Raņķa dambis 1 | Pilsētas pamatskola (3. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1910–1911 |
| Riharda Vāgnera iela 5 | Pilsētas pašvaldības iestāžu nams | 1914 |
| Rūdolfa iela 5 | Artilērijas brigādes kazarmas | 1903 |
| Sarkandaugavas iela 24 | Pilsētas pamatskola | 1905 (paplašināta 1938) |
| Skolas iela 36a | Īres nams | 1899 |
| Skrindu iela 1 | Pilsētas pamatskola (12. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1902–1903 |
| Slāvu iela 12 | Pilsētas pamatskola (20. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1912–1913 |
| Slokas iela 65 | Pilsētas pamatskola (14. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1908–1909 |
| Sparģeļu iela 2 | Nabadzīgo bērnu patversme | 1905 |
| Stabu iela 63 | Ebreju lūgšanu nams | 1899 |
| Stabu iela 42 | Zirgu pasta stacija | Ap 1880 |
| Stabu iela 74 | Īres nams | 1893–1898 |
| Šarlotes iela 8 | Pilsētas pamatskola | 1912–1913 |
| Telts iela 2a | Pilsētas pamatskola (tagad Rīgas 3. speciālā pamatskola) | 1910–1911 |
| Telts iela 1 | Nedziedināmi slimo patversme | 1903 |
| Torņakalna iela 16 | Īres nams | 1895 |
| Torņakalna iela 16 | Vienģimenes ēka | 1900 |
| Vienības gatve 45 | Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīcas ambulance un aptieka | 1912 |
| Vienības gatve 45 | Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīca | 1895–1899 |
| Vienības gatve 45 | Džeimsa Ārmitsteda Bērnu slimnīca (paplašinājums) | 1909–1910 |
| Vingrotāju iela 1 | Vingrotava | 1880 |
| Zeļļu iela 4 | Pilsētas pamatskola un bibliotēka (16. Rīgas pilsētas pamatskola) | 1910–1911 |
Literatūra
labot šo sadaļu- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002
- Jānis Krastiņš. "Reinholds Georgs Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts."
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Jānis Krastiņš. "Reinholds Georgs Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts".
- ↑ «Reinholds Šmēlings (1840-1917)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2013. gada 17. martā.
- ↑ Agthe A., Stegmann R. Programm für die allgemeinen Bebauungsplan des engeren Stadtgebiets // Bericht über den Haushalt und Vewaltung der Stadt Riga für das Jahr 1885. — Riga, 1886. — S. 458.
- ↑ Jānis Krastiņš. "Reinholds Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts"
- ↑ 5,0 5,1 Andrejs Māris Eizāns. «Ģimnāzijas ēkas arhitekts R.Šmēlings». web.archive.org, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-14. Skatīts: 2022-04-10.
- ↑ «Krastiņš J. Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā // RTU zinātniskie raksti. 10. sēr., Arhitektūra. - 2. sēj. (2008), 50.-71. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 28. augustā.
- ↑ «Grebenščikova lūgšanu nams». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-04-10.