Raibvaržu dzimta
Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas.
| Raibvaržu dzimta Dendrobatidae, (Cope), 1865) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Apakšklase | Kailamfībijas (Lissamphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) |
| Dzimta | Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) |
| Izplatība | |
 | |
 Raibvaržu dzimta Vikikrātuvē | |
Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.
Izskats labot šo sadaļu
Lielākā vardīšu daļa ir nelielas, 1,5 līdz 6 cm garumā, reti 7 – 8 cm. Daudzas sugas ir koši krāsainas un raibas, sarkanas, zaļas, zeltainas, zilas, dzeltenas, melnas ar spilgtiem rakstiem, plankumiem un svītrām.
Izplatība labot šo sadaļu
Dzīvo visos Dienvidamerikas tropiskajos reģionos, no Nikaragvas un Kostarikas līdz pat Brazīlijas dienvidiem.
Dzīvesveids labot šo sadaļu
Raibvardes var izdzīvot vienīgi mitrā vidē. Mitinās mitros lietus mežos, dažas sugas var būt sastopamas sezonāli applūstošās zālainēs, ganībās, augļu dārzos, mitrās savannās. Parasti dzīvo uz zemes vai tuvu tai, lai arī var būt sastopamas kokos 10 m augstumā.
Pārtiek no maziem kukaiņiem, skudrām, zirnekļiem un lēcastēm.
Vienīgais dabiskais ienaidnieks ir čūska Liophis reginae, kas ir imūna pret vardes indi.
Aizsardzības tehnika labot šo sadaļu
Vardes inde ir viena no bīstamākajām dzīvnieku indēm. Norijot vardi, plēsējs iet bojā, bet, nolaizot vardi, iestājas paralīze. Viena no bīstamākajām ir Kolumbijas rietumos dzīvojošā Phyllobates terribilis. Divi mikrogrami šīs indes var izrādīties nāvējoša cilvēkam, bet katrai vardei ir apmēram 200 mikrogrami bīstamās vielas.
Vairošanās labot šo sadaļu
Daudzu sugu raibvardes ir gādīgi vecāki. Kad no olām izšķiļas kurkuļi, tie uzrāpjas mātītei uz muguras un viņa tos ienes ūdenī — sīkā lietusūdens baseinā, kas atrodas bromēliju dzimtas augu ūdeņainās iedobēs. Katrā tādā baseiniņā tiek ievietots tikai viens kurkulis. Šāds ceļojums var ilgt pat vairākas stundas, taču kurkuļi ir ļoti cieši piestiprinājušies pie muguras ar mitrām siekalām. Regulāri, pēc noteikta starplaika mātīte baro kurkuļus ar neapaugļotām oliņām. Attīstījusies varde izrāpjas no ārēji ananasiem līdzīgā kausveidīgā padziļinājumā un nokāpj zemē, kur sāk pieaugušas vardes dzīvi.
Raibvardes un cilvēks labot šo sadaļu
Zināmas tikai četras raibvaržu sugas, ar kuru indi indiāņi mērcēja bultu, šautriņu un šķēpu uzgaļus (Amazones pamatiedzīvotāji daudz plašāk pielietoja kurāri). Dažkārt vardi uzmauca uz asa mieta un turēja virs uguns, līdz no ādas dziedzeriem izdalījās inde. To savāca mazā traukā un pēc fermentācijas piesūcināja bultas.
Aizsardzība labot šo sadaļu
Lielāko apdraudējumu rada raibvaržu dabiskās vides — lietus mežu — iznīcināšana.
Klasifikācija labot šo sadaļu
Dzimtai pieder trīs apakšdzimtas, 13 ģintis un aptuveni 180 sugas. Daļa sugu veido dažādu krāsu variāciju pasugas.
- Colostethinae (Cope, 1867)
- Dendrobatinae (Cope, 1865)
- Hyloxalinae (Grant, 2006)
Galerija labot šo sadaļu
-
Dendrobates tinctorius nominālā forma -
Dendrobates tinctorius zilā forma -
Dendrobates tinctorius "citronella" forma -
Dendrobates auratus -
Dendrobates auratus no Panamas -
Oophaga pumilio zoodārzā -
Excidobates mysteriosus -
Phyllobates bicolor -
Oophaga pumilio krāsu variācija -
Oophaga pumilio krāsu variācija -
Oophaga granulifera -
Oophaga histrionica -
Andinobates dorisswansonae -
Phyllobates terribilis
_Edit.jpg)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Animal Diversity Web
- Dendrobates Org
- Poison Dart Frog Information
- Poison Dart Frogs Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Dendrobatidae