Rūras okupācija bija Francijas mēģinājums piespiest Pirmajā pasaules karā sakauto Vāciju pildīti Versaļas miera līguma noteikumus un veikt reparāciju maksājumus noteiktajā apjomā. Rūras apgabala okupācija ilga no 1923. gada 11. janvāra, kad franču un beļģu armijas okupēja oglēm bagāto apgabalu, izraisot hiperinflāciju Vācijā, un franka kursa kritumu. Franču karaspēks Rūru atstāja 1925. gada 27. augustā.

Rūras okupācija
Daļa no Pirmā pasaules kara sekām un
Politiskās vardarbības Vācijā (1918–1933)

Franču karavīri un vācu civilpersona Rūrā 1923. gadā
Datums1923. gada 11. janvāris – 1925. gada 25. augusts
Vieta
Iznākums Dosa plāns
Karotāji
Valsts karogs: Francija Francija
Valsts karogs: Beļģija Beļģija

Veimāras Republika


Vācu protestētāji
Komandieri un līderi
Zaudējumi
130 nogalināti civiliedzīvotāji
Franču un beļģu okupētais Rūras apgabals (svītrots) un okupētā Reinzeme

Vācijas reparāciju maksājumi jau no sākuma netika veikti pilnā apjomā un atbilstoši noteiktajam grafikam. 1922. gada 12. jūlijā Vācija lūdza tos apturēt līdz 1924. gadam. Francijai vajadzēja Rūras ogles un Vācijas maksājumus, lai atjaunotu kara izpostīto valsti. 1923. gada 2. janvāra Parīzes konferencē Francijai, Lielbritānijai un Itālijai neizdevās vienoties par reparācijām. Francijas premjers Raimons Puankarē izlēma okupēt Rūras apgabalu.

Puankarē cerēja, ka oglēm bagātās Rūras okupācija piespiedīs Vāciju veikt reparāciju maksājumus pilnā apmērā. Tā nenotika, vācu pasīvās pretošanās dēļ. Francija nesaņēma ne ogles, ne naudu. Rūras okupācija vēl vairāk pavājināja franka kursu, un pasliktināja attiecības ar Lielbritāniju. Tā arī bija pēdējā reize, kad Francija neatkarīgi darbojās pret Vāciju. Turpmāk problēmas tika risinātas ar ASV, un Eiropas lielvalstu diplomātu palīdzību. 1925. gada Lokarno līgumi atjaunoja Vācijas stāvokli Eiropā un samazināja reparāciju maksājumus.

Ārējās saites labot šo sadaļu