Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola (vācu: Polytechnikum zu Riga, krievu: Рижское политехническое училище) pastāvēja no 1862. līdz 1896. gadam, kad tā tika pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām Latvijas augstskolām, tai skaitā Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

Rīgas Politehniskā augstskola
Dibināta	1862. gadā
Atrašanās vieta	Kaula nams Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī (1862-1869), vēlāk jaunajā augstskolas ēkā Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), Rīga
Tips	Privāta augstskola
Studenti	Kopā 1862. - 1896. gadā augstskolā mācījās 4941 students
Mājaslapa	[1]

Augstskolas izveide

Vidzemes guberņas augstākās izglītības centrs bija Tērbatas Universitāte, taču tā negatavoja tehniskos speciālistus. Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A.Suvorovs. 1861. gada 16. (28.) maijā Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu.

1861. gadā ievēlēja augstskolas Padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, Kurzemes, Vidzemes un Sāmsalas bruņniecība, Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, Tallinas pilsēta, Tallinas un Rīgas biržas. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā Baltijas provinču muižniecības uzturēta privātā augstskola. Augstskolā bija atļauts mācīties jebkuram Krievijas Impērijas pilsonim (vīrietim), uzsākot mācības bez iestājeksāmeniem. Mācības bija par maksu un notika vāciski.

Sturktūrvienības

Pārbūvētā senākā Rīgas Politehnikuma ēka (Krišjāņa Barona iela 14).

Rīgas Politehniskā augstskola bija sadalīta nodaļās:

• Ķīmijas nodaļa (Chemische Abteilung, no 1863), dekāni Francis Vēbers (1870—1881), Maksimiliāns Glāzenaps (1882—1906),
• Inženieru nodaļa (Ingenieur-Abteilung, no 1863), dekāni Anrī Besārs (1870—1872), Kārlis Vilhelms Riters (l873-1882), Heinrihs Malhers (1882—1902),
• Lauksaimniecības nodaļa (Landwirtschaftliche Abteilung, no 1863), Kārlis Hēns (1870—1873), Antons Šells (1873—1874), Jegors fon Ziverss (1874—1879), Reinholds Volfs (1879—1885), Georgs Tomss (1886—1902),
• Fabrikantu nodaļa (Fabrikanten-Abteilung, 1863—1865),
• Mehānikas nodaļa (Mechanische Abteilung, no 1864), dekāns Kārlis Loviss (1870—1901),
• Tirdzniecības nodaļa (Handelsabteilung, no 1868), dekāni Gustavs Kons (1870—1872), Frīdrihs Kleinvehters (1872—1875), Kārlis Molls (1876—1877), Augusts Līventāls (1877—1886), Teodors Grēnbergs (1886—1888), Augusts Līventāls (1888—1900),
• Arhitektūras nodaļa (Architekten-Abteilung, no 1869), dekāni Gustavs Hilbigs (1870—1887) un Johaness Kohs (1887—1905),
• Mērniecības nodaļa (Feldmesserabteilung, 1869—1888), dekāni Antons Šells (1870—1874), Aleksandrs Beks (1874—1887).

Papildus nodaļām augstskolā bija

• kopīga bibliotēka ar lasītavu,
• Analītiski zinātniskā laboratorija (Das analytisch-wissenschaftliche Laboratorium, 1864),
• Ķīmiskā izmēģinājumu stacija (Die chemische Versuchsstation, 1864),
• Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija Pēternieku muižā (Die landwirtschaftliche Versuchsfarm auf dem Gute Peterhof, 1880),
• Mehāniskā darbnīca (Die mechanische Werkstatt, 1885),
• Elektrotehniskā laboratorija (Das elektrotechnische Laboratorium, 1887),
• Ķīmiski tehnoloģiskā laboratorija (Das chemisch-technologische Laboratorium, 1889).

Atrašanās vieta

Rīgas Politehniskās augstskolas jaunā ēka (1869).

Rīgas Politehniskā augstskola 1862. gadā tika atvērta īrētās telpās Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad — K. Barona) ielas stūrī. 1866. gadā pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta tika uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Troņmantnieka bulvārī (tagad — Raiņa bulvārī 19), kuras pirmais korpuss tika pabeigts 1869. gadā.

Augstskolas direktori

Oskara Bāra arhitekta diploms (1874).

• 1862.—1875. Ernests Nauks (Ernst Nauck, 1819—1875) fizikas, ķīmijas un mineraloģijas profesors;
• 1875.—1885. Gustavs Kīzerickis (Gustav Kieseritzky, 1830—1896) matemātikas profesors;
• 1885.—1891. Kārlis Augusts Līventāls (Carl August Lieventhal, 1844—1900) tautsaimniecības profesors;
• 1891.—1896. Teodors Grēnbergs (Theodor Grönberg, 1845—1910) fizikas profesors.

Profesori

• Kārlis Hēns (Hehn, 1821-1875), lauksaimniecības profesors,
• Jegors Ziverss (von Sivers, 1823-1879), lauksaimniecības profesors un dekāns (1874—1879),
• Gustavs Hilbigs (1822–1887), būvniecības profesors (1863-1887), jaunās Politehnikuma ēkas arhitekts,
• Etjēns Laspeiress (Laspeyres, 1834—1913), ekonomikas profesors (1866—1869),
• Antons Šells (Schell, 1835-1909), tēlojošās ģeometrijas profesors,
• Augusts Tēplers (Toepler, 1836–1912), fizikas profesors (1865-1869),
• Anrī Besārs (Henri Bessard, 1837-1873), inženierzinātņu profesors (1867-1873) un dekāns,
• Frīdrihs Kleinvehters (von Kleinwächter, 1838—1927), ekonomikas profesors (1869—1875),
• Augusts Mjaskovskis (von Miaskowsky, 1838-1899), ekonomikas profesors (1868-1873),
• Kārlis Loviss (Lovis, 1839–1911), mašīnbūves profesors,
• Leonīds Ļevickis (Lewicki, 1840–1907), mašīnbūves profesors (1864-1870),
• Gustavs Kons (Cohn, 1840-1919), ekonomikas profesors (1871-1872),
• Kārlis Molls (Moll), mašīnbūves profesors (1870—1896),
• Edmunds Pfūls (Pfuhl, 1844–1919), mehāniskās tehnoloģijas profesors (1879–1905),
• Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923), ķīmijas tehnoloģijas profesors (1878–1896),
• Aleksandrs Beks (Beck, 1847-1926), tēlojošās ģeometrijas profesors (1874-1897),
• Kārlis Vilhelms Riters (Ritter, 1847-1906), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1873-1882),
• Heinrihs Malhers (Malcher, 1848-1927), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1877—1902),
• Gustavs Langs (1850-1915), grafostatistikas un tiltu būves profesors (1882-1890),
• Johaness Kohs (Koch, 1850—1915), arhitektūras profesors, dekāns (1887—1905),
• Martins Grīblers (Grübler, 1851-1935), tehniskās mehānikas profesors (1886–1900),
• Vilhelms Ostvalds (1853—1932), ķīmijas profesors (1881–1887), vēlākais Nobela prēmijas laureāts. Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju kā viesprofesors Vilhelma Ostvalda Rīgas Politehnikuma ķīmijas laboratorijā 1885. gadā strādāja jonu teorijas pamatlicējs Svante Arrēniuss,
• Francis Frīdrihs Šindlers (Schindler, 1854-1937), lauksaimniecības profesors (1888-1903),
• Engelberts Arnolds (1856-1911), elektrotehnikas profesors (1883-1891),
• Kārlis Mormans (Mohrmann, 1857—1927), būvniecības profesors (1887–1892)

Ārējās saites

• Rīgas Tehniskā universitāte: Vēsture
• Zinātne Rīgā 800 gados, Jānis Stradiņš, referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā