Rīgas Pasažieru stacija

(Pāradresēts no Rīgas Dzelzceļa stacija)

Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju, Rīgu-Pasažieru vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).

Rīgas Pasažieru stacija
— Stacija —
Rīgas Pasažieru stacija
Centrālās stacijas ēka.
Skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas,
2008. gada aprīlī
Rīgas Pasažieru stacija (Rīga)
Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas Pasažieru stacija
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Jelgava
Rīga—Krustpils
Rīga—Lugaži
Atklāta 1861. gadā
Stacijas tips pasažieru
Arhitekts V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
Platformu skaits 5
Platformu tips salas
Sliežu ceļi 9 (neskaitot strupceļus,
no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
Atrašanās vieta
Koordinātas 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E / 56.94639; 24.12139Koordinātas: 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E / 56.94639; 24.12139
Tuvākās stacijas Torņakalns (3 km)
Zemitāni (4 km)
Jāņavārti (4 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Vagonu parks (2 km)

VēstureLabot

 
Rīgas stacija, 1861. gads
 
Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.
 
Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.
 
Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).
 
Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.
 
Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā
 
Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī

Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas). 1858. gada 8. maijā pie Rīgas biržas sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim Marijas ielas tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora Aleksandra Suvorova simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus pilsētas nocietinājuma līnijas, ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un perona jumts pār tiem. 1884. gadā pēc Heinriha Šēla projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1892. gadā Rīga I paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāta ātrvilciena Nord—Express satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļus pacēla virs Rīgas centrālajām ielām, un uzbūvēja jauno dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord-Express satiksmi posmā Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava — Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.[1]

2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "Origo" ēku.[1]

2019. gadā sāka Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro.[2] Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu "objekts 100", kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.[3]

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar Rail Baltica būvniecības uzsākšanu. 5. ceļš pārveidots par strupceļu.

Vilcienu satiksmeLabot

Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:

 
Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)

Kopš 2020. gada marta vidus koronavīrusa pandēmijas (vēlāk arī starptautiskās situācijas) dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.[5] Vienīgais starptautiskais vilciens no Rīgas ir dīzeļvilciens Rīga—Valga.

Stacijas parkiLabot

Torņakalna parksLabot

Pamatraksts: Torņakalns (stacija)

Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:

  • A parks — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
  • B parks — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

Galvenais parksLabot

Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

Tehniskais parksLabot

Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas Jāņavārtu pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas Vagonu parka pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:

  • B parks — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
  • C parks — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
  • D parks — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
  • E parks — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

Attēlu galerijaLabot

Vēsturiski attēliLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.
  2. Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO edzl.lv 2018. gada 22. augustā
  3. «Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā». www.lsm.lv (latviešu). 2019. gada 11. februārī. Skatīts: 2020-10-19.
  4. Komforta klase
  5. «Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 14. augustā. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.

Ārējās saitesLabot