Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.[1] Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte
Rīga — Daugavpils
 uz Torņakalnu 
0,0 Rīga
Dzirnavu iela
Lāčplēša iela
 uz Zemitāniem 
2,2 Vagonu parks
 uz Zemitāniem 
Slāvu tilts
5,8 Jāņavārti
 uz Sauriešiem 
7,1 Daugmale
8,0 Šķirotava
9,7 Gaisma
Rīgas pilsēta
Ropažu novads
11,6 Rumbula
Ropažu novads
Salaspils novads
13,7 Dārziņi
16,5 Dole
18,3 Salaspils
A4
uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu
23,6 Saulkalne
Salaspils novads
Ogres novads
27,9 Ikšķile
33,0 Jaunogre
34,4 Ogre
Ogres upe
35,7 Pārogre
Urgas upe
39,4 Ciemupe
Ķilupe
45,7 Ķegums
Graužupīte
uz Lielvārdes lidlauku
51,4 Lielvārde
Rumbiņas upe
56,8 Kaibala
Kaibalas upe
62,4 Jumprava
Ogres novads
Aizkraukles novads
66,9 Dendrārijs
Braslas upe
Maizītes upe
72,7 Skrīveri
Pulksteņupīte
78,6 Muldakmens
uz Aizkraukles pilsētu
82,5 Aizkraukle
Pērses upe
94,1 Koknese
102,6 Alotene
A6
uz dolomīta lauztuvēm
112,3 Pļaviņas
 uz Gulbeni 
116,0 Aiviekste
Aiviekstes upe
Aizkraukles novads
Jēkabpils novads
121,1 Ozolsala
 uz Jelgavu 
Jēkabpils novads
Jēkabpils pilsēta
129,0 / 301,9 Krustpils
 uz Rēzekni 
Jēkabpils pilsēta
Jēkabpils novads
311 Asote
Neretas upe
318,7 Trepe
Jēkabpils novads
Līvānu novads
Dubnas upe
330,6 Līvāni
Iztekas upe
341,8 Jersika
Līvānu novads
Augšdaugavas novads
351,8 Sergunta
Joņupe
358,7 Nīcgale
364,9 Ruži
Joņupe
370,6 Vabole
375,5 Līksna
Līksnas upe
380,9 381. kilometrs
Daugavpils apvedceļa līnija
382,9 383. kilometrs
384,9 Mežciems
386,0 Nometne
387,5 387. kilometrs
 uz Rēzekni 
 uz Eglaini 
Augšdaugavas novads
Daugavpils pilsēta
388,5 Cietoksnis
389,9 Daugavpils
 uz Indru 

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no Rīgas līdz Daugavpilij ar dīzeļvilcienu ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspreša dīzeļvilcienu — 2 stundas un 46 minūtes.[2] Līnijā Rīga—Krustpils kursē dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutos Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz Aizkrauklei ir elektrificēts un tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā bija paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 — Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils — 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 — Daugavpils virzienā).[3] Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.[4]

Vēsture labot šo sadaļu

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1861. gada 21. septembrī.[5] To uzbūvēja un kā dzelzceļa līnija Rīga—Orla tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.[1] Līnija visā tās garumā tika uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās dzelzs sliedes piegādāja angļu uzņēmums Weardale Iron Company, kas 1874. gadā tika nomainītas pret Vācijā ražotājām dzelzs sliedēm ar tērauda galu, bet no 1881. gada sāka uzstādīt tērauda sliedes. Stephenson & Newcastle ražotā lokomotīve pirmā sāka kursēt šajā līnijā.[6]

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, cieta lielus zaudējumus. Cieta staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara pirmā Latvijas brīvvalsts līnijā atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā tika atjaunots otrais sliežu ceļš līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.[4]

1959. gada 20. jūlijā tika atklāts elektrificētais iecirknis Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī elektrifikācija tika pagarināta līdz Pārogrei, 1968. gadā — līdz Jumpravai, bet 1972. gadā — līdz Aizkrauklei.[7]

1990. gadu sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs tika uzbūvēts otrais sliežu ceļš. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no Rīgas, līdz tam kilometri tika skaitīti no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsākta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.[8] Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils tika rekonstruēta un modernizēta arī esošā infrastruktūra (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peroni, tilti un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbi pilnībā pabeigti un otrais sliežu ceļš pilnībā nodots ekspluatācijā 2014. gada 18. decembrī,[9] bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā 2015. gada 4. februārī.[4]

Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi labot šo sadaļu

  1. Rīga
  2. Vagonu parks
  3. Jāņavārti
  4. Daugmale
  5. Šķirotava
  6. Gaisma
  7. Rumbula
  8. Dārziņi
  9. Dole
  10. Salaspils
  11. Saulkalne
  12. Ikšķile
  13. Jaunogre
  14. Ogre
  15. Pārogre
  16. Ciemupe
  17. Ķegums
  18. Lielvārde
  19. Kaibala
  20. Jumprava
  21. Skrīveri
  22. Muldakmens
  23. Aizkraukle
  24. Koknese
  25. Alotene
  26. Pļaviņas
  27. Krustpils
  28. Asote
  29. Trepe
  30. Līvāni
  31. Jersika
  32. Sergunta
  33. Nīcgale
  34. Vabole
  35. Līksna
  36. 383. kilometrs
  37. 387. kilometrs
  38. Daugavpils

Bijušās stacijas un pieturas labot šo sadaļu

  • Kalpaka postenis — 1925. gadā ierīkots elektrocentralizācijas postenis (sākumā skaitījās atsevišķa stacija) starp Rīgas galveno staciju un tagadējo Vagonu parku. Vēlāk dēvēts citos nosaukumos, līdz 50. gados pārcelts citur.
  • 5. kilometrs — 20. gadsimta sākumā līdz ar šķirošanas stacijas ierīkošanu uzbūvēts ceļa postenis, atradās pēc tagadējā Vagonu parka. Pastāvēja kā vilcienu pietura līdz pat 1956. gadam.
  • Dreiliņi — pietura atradās pirms tagadējiem Jāņavārtiem, pastāvēja no 1918. gada līdz pat Ogres virziena elektrifikācijai.
  • Dendrārijs — pieturas punkts starp Jumpravas un Skrīveru stacijām. Atvērts 1972. gadā, slēgts 2019. gadā.
  • Aiviekste — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
  • Ozolsala — pieturas punkts starp Pļaviņu un Krustpils stacijām. Atvērts 1942. gadā, slēgts 2019. gadā.
  • Ruži — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
  • 381. kilometrs — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
  • Mežciems — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
  • Nometne — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
  • Cietoksnis — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.

Galerija labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu