Puķes Aldžernonam

"Puķes Aldžernonam" (Flowers for Algernon) ir zinātniskās fantastikas stāsts, kura autors ir Denjels Kīzs. Pirmoreiz publicēts 1959. gada aprīlī žurnālā Fantasy and Science Fiction. 1960. gadā saņēmis Hugo balvu kategorijā "Labākais zinātniskās fantastikas īsais stāsts".

Puķes Aldžernonam
Puķes Aldžernonam
Pirmā izdevuma vāks
Autors(-i) Denjels Kīzs
Oriģinālais
nosaukums
Flowers for Algernon
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdevējs Harcourt, Brace & World
Izdota 1959. gadā (stāsts)
1966. gadā (romāns)
Izdota latviski 2012. gadā
Tips stāsts, arī romāns
Lappuses 306 (latv. izd.),
311 (oriģinālizd.)[1]
ISBN 0-15-131510-8
OCLC 232370

Vēlāk Kīzs pārstrādāja stāstu tāda paša nosaukuma romānā, kurš 1966. gadā ieguva Nebula balvu kategorijā "Labākais romāns".

Aldžernons ir laboratorijas pele, kurai veikta operācija, lai palielinātu intelekta līmeni.

StāstsLabot

Stāsta idejas veidojās 14 gadu laikā, un tās iedvesmoja dažādi notikumi Kīza dzīvē. Viss sākās 1945. gadā ar Kīza konfliktu ar vecākiem, kuri, neraugoties uz Denjela vēlmi kļūt par rakstnieku, uzstāja uz viņa iestāšanos medicīnas skolā. Denjels uzskatīja, ka izglītība ir ķīlis starp viņu un viņa vecākiem, un tas viņu noveda pie jautājuma par intelekta uzlabošanu.[2][3][4] Galvenie notikumi, kas rosināja veidot stāstu, norisinājās 1957. gadā, kad Kīzs mācīja angļu valodu garīgi atpalikušu bērnu skolā; viens no audzēkņiem jautāja, vai viņš varētu pāriet uz parasto skolu, ja cītīgi mācītos un kļūtu gudrs.[3]

Arī citu grāmatas varoņu prototipi ņemti no Kīza dzīves. Peli Aldžernonu izdomāt iedvesmoja nodarbības universitātē, tās vārds tika ņemts no dzejnieka Aldžernona Čārlza Svinburna.[4] Neimara un Strosa, zinātnieku, kuri stāstā izstrādāja intelekta uzlabošanas operāciju, tēli ir balstīti uz profesoriem, kurus Kīzs satika, apgūstot psihoanalīzi.

1958. gadā Kīzs savu stāstu piedāvāja Galaxy Science Fiction, kur redaktors ieteica viņam mainīt nobeigumu.[4] Jaunajā nobeiguma variantā Čārlijam bija jāsaglabā intelekts, jāapprecas ar savu bijušo skolotāju Alisi Kinjanu un jādzīvo laimīgi.[5] Kīzs atteicās veikt sižeta izmaiņas un pārdeva stāstu žurnālam Fantasy&Science Fiction.

Laika posmā no 1962. līdz 1965. gadam Kīzs strādāja pie romāna izveides, pamatojoties uz stāstu, un vispirms mēģināja to pārdot Doubleday, taču šī izdevniecība un vēlāk arī piecas citas atteicās un piedāvāja mainīt stāsta beigas.[5][6] Grāmatu galu galā izdeva Harcourt 1966. gadā.

SižetsLabot

Stāsta galvenais varonis, Čārlijs Gordons, ir garīgi atpalicis 37 gadus vecs grīdu mazgātājs (romānā 32 gadus vecs apkopējs maizes ceptuvē), kas brīvprātīgi piedalās eksperimentā, lai palielinātu intelekta līmeni.

Intelekta koeficienta palielināšana, izmantojot ķirurģisku operāciju, ir oriģināls divu zinātnieku — doktora Strosa un doktora Neimara (Strauss and Nemur) atklājums. Pēc veiksmīga eksperimenta ar peli Aldžernonu viņi nolemj veikt līdzīgu darbību ar kādu garīgi atpalikušu cilvēku. Čārlijs tiek izvēlēts tāpēc, ka viņš izrāda vēlmi iemācīties labāk lasīt un rakstīt un kļūt gudrākam.

Stāsts veidots Čārlija dienasgrāmatas ierakstu formā. Šo ierakstu stils, gramatika, pareizrakstība un pieturzīmes atspoguļo izmaiņas viņa garīgajā un emocionālajā izaugsmē. Palielinoties Čārlija intelektuālajām spējām, tekstā pamazām pazūd pareizrakstības un pieturzīmju kļūdas un stilistika kļūst sarežģītāka.

Operācijas rezultātā Čārlija IQ strauji pieaug no 68 līdz 200 (romānā līdz 185). Čārlijs iepazīst tādu dzīvi, kādu nekad nav pazinis; grāmatas, mūziku, zinātni, mākslu, pretējo dzimumu. Dienasgrāmatas ierakstos Čārlijs atzīmē savu mainīto izpratni par notiekošo: viņš apjauš cilvēku patieso attieksmi pret viņu (saprot, ka tie darbabiedri, kurus viņš uzskatīja par draugiem, smējās par viņu), apgūst jaunas zināšanas.

Čārlijs izjūt īpašu pieķeršanos Aldžernonam, saprotot, ka šī pele ir vienīgais radījums, kura liktenis ir līdzīgs viņa liktenim. Jau no paša eksperimenta sākuma Aldžernons un Čārlijs sacentās, cenšoties iziet labirintu — pele kastē, bet cilvēks uz papīra. Sākumā visu laiku uzvarēja Aldžernons, kas Čārliju ļoti sadusmoja; viņš bija ļoti priecīgs, kad beidzot uzvarēja Aldžernonu. Pēc tam Čārlijs mēģināja sadraudzēties ar peli.

Čārlija mācīšanās ātrums ir daudzkārt lielāks nekā parastiem cilvēkiem, pēc dažām nedēļām viņš brīvi pārvalda vairākas valodas un labprāt lasa klasisko literatūru, kas palīdz viņam kļūt par pilnvērtīgu cilvēku. Viņa bijusī skolotāja no skolas garīgi atpalikušajiem sākotnēji priecājas par Čārlija panākumiem, bet pēc tam sāk distancēties no viņa, vairs nespējot Čārliju saprast.

Savā darbā Čārlijs iesaka racionalizācijas priekšlikumu, kas dotu lielus ietaupījumus, direktors ir sajūsmināts, taču darbinieki to neatbalsta un paraksta vēstuli, lai Čārlijs tiktu atlaists. Pēc Čārlija personības izmaiņām viņi nevēlas ar to kopā strādāt; arī Čārlijs saprot, ka vairs nevar ar tiem uzturēt draudzīgas attiecības.

Romānā, atšķirībā no stāsta, Čārlija un viņa bijušās skolotājas Alises Kinjanas romantisko attiecību sižets ir daudz attīstītāks. Romānā ir arī Čārlija atmiņas par bērnību, tikšanos ar vecākiem un māsu.

Pēc mēneša Čārlija IQ līmenis kļūst augstāks nekā eksperimentu veicošo profesoru IQ līmenis. Viņu ierobežojumi un maldi Čārlijam ir acīmredzami. Kad pele sāk izrādīt regresijas pazīmes, viņš nolemj turpināt pētījumu un izmantot visu sava intelekta spēku, lai atrastu problēmas risinājumu.

 
Grāmatas latviešu izdevuma vāks

Neskatoties uz acīmredzamajiem eksperimenta sākotnējiem panākumiem, peles uzvedība rada nopietnas bažas — tās intelekts sāk izgaist tikpat ātri, kā tas pieaudzis. Pēc kāda laika Aldžernons nomirst. Autopsija parāda, ka peles smadzenes ir samazinātas, rievas tajās ir izlīdzinātas. Čārlijs lūdz nesadedzināt mirušo Aldžernonu, kā tas parasti tiek darīts ar laboratorijas dzīvniekiem, un pats viņu apglabā.

Čārlija pētījumi ir parādījuši, ka pēc Strosa un Neimara izstrādātās operācijas strauja regresija ir neizbēgama. Čārlija liktenis kļūst skaidrs: viņam ir nolemts atgriezties sākotnējā garīgajā stāvoklī.

Romānā galvenais varonis mēģina līdz pēdējam, izmantojot savu joprojām spēcīgo intelektu, atrast pozitīvu izeju no šīs situācijas. Viņš daļēji nojauš, kā sākt pētījumus, kas visiem cilvēkiem varētu palīdzēt tikt galā ar garīgās atpalicības problēmu, taču saprot, ka viņam nebūs laika šo pētījumu veikšanai.

Čārlija garīgās attīstības līmenis samazinās tikpat ātri, kā tas bija paaugstinājies. Čārlijs ir dziļi nomākts un domā par pašnāvību, taču viņa jūtu asums samazinās līdz ar intelektu. Romānā viņa intelekta koeficients kļūst pat nedaudz zemāks, nekā tas bija sākotnēji, eksperimentu uzsākot. Čārlijs atgriežas pie bijušās profesijas, lai gan baidās, ka tagad par viņu smiesies vairāk nekā iepriekš. Bijušie darba biedri, kas iepriekš vienmēr Čārliju izsmēja un pēc operācijas no viņa novērsās, tagad izturas pret viņu ar laipnību un žēlumu. Viņi aizstāv Čārliju, kad kāds jaunpieņemts darbinieks sāk to izsmiet.

Stāsta beigās Čārlijs nolemj uz visiem laikiem pamest dzimto pilsētu. Taču vinš cenšas neko nenožēlot un vēl labu visiem, kas bija centušies viņam palīdzēt. Čārlijs ir pateicīgs par uzzināto: "...daudz uz zināju tādas lietas kādas ne maz nezināju ka ir un paldies ka es dabūju to redzēt kautvai drusku". Viņš nolemj noteikti kļūt gudrs: "tāpēc es visu laiku centīšos palikt guders lai man akal ir tāda sajūta".

Stāsta nosaukums ņemts no Čārlija lūguma viņa dienasgrāmatas beigās — “P.S. lūdzu ja var palūgt noliekat puķes Aldžernonam uz kapu tas ir sētā.”[7] (pēc peles nāves Čārlijs pirms aizbraukšanas no pilsētas katru nedēļu tur nolika ziedus).

2012. gadā stāstu latviski izdevusi Zvaigzne ABC, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Ekranizācijas un teātra izrādes (nepilns saraksts)Labot

  • 1968. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika uzņemta filma "Čārlijs" (Charly), par to aktierim Klifam Robertsonam tika piešķirta Oskara balva, filma saņēma arī Zelta globusa balvu par scenāriju, kā arī vairākas mazāk nozīmīgas balvas;
  • Stāsta sižets lielos vilcienos sasaucas ar 1992. gadā uzņemtās filmas "Zāles pļāvējs" (The Lawnmower Man) sižetu;
  • 1999. gadā uzņemtajai filmai "Mollija" (Molly) ir identisks sižets, vienīgā atšķirība, ka galvenā varone ir sieviete;
  • 2000. gadā tika uzņemta televīzijas filma "Puķes Aldžernonam" (Flowers for Algernon);[8]

kā arī uzņemti vairāki seriāli, televīzijas filmas u. c.

Balstoties uz šo stāstu, vairākkārt veidoti iestudējumi dažādos teātros Krievijā.[9][10]

LiteratūraLabot

  • Bujalski, Andrew. Flowers for Algernon: Daniel Keyes (неопр.) / Aglietti, Boomie; Quinio, Dennis. — Spark, 2002. — ISBN 1-58663-514-X.
  • Hill, Cheryl A History of Daniel Keyes’ Flowers for Algernon (PDF) (2004). Архивировано 21 февраля 2007 года.
  • Keyes, Daniel. Algernon, Charlie and I: A Writer’s Journey (англ.). — Boca Raton, FL: Challcrest Press Books, 1999. — ISBN 1-929519-00-1.

AtsaucesLabot

  1. World Cat, Flowers for Algernon by Daniel Keyes, New York, Harcourt, Brace & World [1966], 1st Edition details
  2. «Frequently Asked Questions and Updates». Daniel Keyes. Skatīts: 2008-04-24.
  3. 3,0 3,1 Keyes 1999
  4. 4,0 4,1 4,2 Hill 2004
  5. 5,0 5,1 «Daniel Keyes: 40 Years of Algernon». Locus Magazine. 1997-06. Skatīts: 2008-04-23.
  6. Bujalski 2002
  7. Grāmatas angļu variantā Čārlija nepareizi uzrakstītie vārdi: chanse, flowrs, bak yard, savukārt šai rakstā citētas grāmatas latviešu izdevuma teksta rindas.
  8. IMDb profils (angliski)
  9. «Такой Театр. Официальный сайт. Эффект Чарли Гордона». www.takoy-teatr.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-22. Skatīts: 2015-09-27.
  10. «Такой Театр. Официальный сайт. Эффект Чарли Гордона». www.takoy-teatr.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-22. Skatīts: 2015-09-27.

Ārējās saitesLabot