Psiholoģiskā spiegošana

Psiholoģiskā spiegošana ir maksimāla cilvēka psiholoģisko mehānismu pārzināšana un uz mērķi bāzēta, apzināta to pielietošana kontekstā ar indivīda vai grupas psihoemocionālo resursu izvērtēšanu.

Indivīda vai grupas psihoemocionālais stāvoklis ir vienīgais precīzais indikators, kas parāda un ļauj prognozēt interesējošā objekta spējas un iespējas pieņemt lēmumus un veikt konkrētas rīcības šobrīd un nākotnē.

Psiholoģiskā spiegošana ir attīstoša pašpilnveides spēja saskatīt un saprast to, ko nepamana un noignorē apkārtējie. Tā ir pieeja ar kuras starpniecību kļūst vieglāk un vienkāršāk nonākt līdz izvirzītajam mērķim, nezaudējot laiku un citus resursus. Precizitāte un objektivitāte ir viena no psiholoģiskās spiegošanas priekšrocībām.

Psiholoģiskā spiegošana ekspluatē indivīda psiholoģisko briedumu un apzinātību. Tā nav saistīta ar suģestiju vai jebkāda cita veida ietekmēšanu un psihes pārkodēšanu. Tāpat tai nav saistības ar mistiku, ezotēriku vai psihiatriju. Tā ir autonoma joma, kura sekmē antimanipulāciju kā atbildes reakciju uz manipulāciju. Ar centrālo ideju par to, ka mākslīgas inovācijas rada pārpratumus un vietu jaunām manipulācijām[1].

AutoreLabot

Psiholoģiskās spiegošanas metodoloģijas autore ir latviešu psihoterapeite, biznesa konsultante un rakstniece Evelīna Grava. Metodoloģija ir bāzēta Zigmunda Freida, K. G. Junga un Friča Pērlza.

AtsaucesLabot

  1. E. Grava (2013). Izkoptais ļaunums. Rīga: SIA "CREATIVE GLOBAL COMPANY"