Proletariāta diktatūra ir termins, kas marksismā apzīmē pārejas perioda varu valstī no kapitālisma uz sociālismu.

Kārlis Markss ir proletariāta diktatūras idejas autors.

Proletariāta diktatūras mērķis būtu sociālisma uzcelšana. Šajā periodā vara piederētu tika revolucionārai proletariāta diktatūrai, kuru Kārlis Markss aprakstīja kā proletariāta vairākuma atbalstītu revolucionāru valdību, kuras rokās ir pilnībā visa vara, ar kuras palīdzību tiktu iznīcināta kapitālisms jeb "buržuāzijas diktatūra" un likti pamati pārejai uz sociālistisku valsti.

Proletariāta diktatūra ļautu apspiest jebkuru ekspluatatoru pretestību. Kārlis Markss uzskatīja, ka valsts pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu var pastāvēt tikai kā proletariāta revolucionārā diktatūra. Pirmo reizi šis termins parādījās 19. gadsimta vidū, kad to lietoja, lai apzīmētu politisko režīmu, kas aizstāvētu proletariāta intereses.