Prelūdija (latīņu: prae — pirms, ludus — spēle), arī prelīde (latīņu: praeludere — spēlēt iepriekš) ir neliels instrumentāls skaņdarbs. Sākumā — improvizācijas rakstura neliels skaņdarba ievads. 16.—18. gadsimtā ērģeļu mūzikā prelīde attīstījās kā brīva stila patstāvīgs skaņdarbs ar figurācijām un krāšņām pasāžām; arī kā ievads dažiem cikliskas formas darbiem. Bieži tās apvienotas kā instrumentālas miniatūras ciklos (F.Šopēnam, K.Debisī u.c.).

Par prelūdiju vispārīgā nozīmē dēvē arī jebkuru ievadu, iesākumu vai priekšspēli. Latviešu komponisti arī sacer prelūdijas — J.Vītols, L.Garūta, J.Ivanovs.