Poliploīdija

Poliploīdija (grieķu: polyploos - daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos. Parasti šūnās ir vienkāršs (haploīds) vai divkāršs (diploīds) hromosomu komplekts (sk. ploiditāte). Dažādu šūnu dalīšanās traucējumu dēļ var rasties trīskāršs (triploīds), četrkāršs (tetraploīds), seškāršs (heksaploīds) u.t.t hromosomu komplekts. Var būt arī daļēja poliploīdija (aneiploīdija jeb heteroploīdija), kad daudzkāršojas nevis viss genoms, bet tikai dažas hromosomas.

Poliploīdijas rašanās:diploīda šūna defektīvas mejozes ceļā rada diploīdas (nevis haploīdas, kā parasti) gametas, kas pašapaugļojoties dod tetraploīdu zigotu

Poliploīdija daudz biežāk sastopama augiem, nekā dzīvniekiem. Poliploīdi augi un zemākie dzīvnieki mēdz būt pilnīgi dzīvotspējīgi un pat izturīgāki nekā parastie, tādējādi poliploīdija ir viens evolūcijas virzītājspēkiem. Poliploīdus organismus var mākslīgi iegūt, iedarbojoties uz to dzimumšūnām (gametām) ar kolhicīnu - alkaloīdu, kas traucē dzimumšūnu normālu veidošanās procesu.

Cilvēkam, tāpat kā lielākajai daļai augstāko dzīvnieku, somatiskās šūnas ir diploīdas, bet dzimumšūnas - haploīdas. Pilnīgas poliploīdijas gadījumi cilvēkam ir ļoti reti (triploīdi jaundzimušie spēj nodzīvot ne vairāk kā dažas dienas, ja netiek abortēti jau embrija stadijā). Biežāk ir sastopami aneiploīdie ģenētiskie defekti - pazīstamākais no tiem ir Dauna slimība, kad cilvēka 21. hromosoma ir nevis divkārša, bet trīskārša.