Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Galvenās sastāvdaļas bija Polijas karaļvalsts (saukta "Kronis"), kas savukārt sastāvēja no divām provincēm - Lielpolijas un Mazpolijas, un Lietuvas dižkunigaitija, kā arī Pārdaugavas Livonijas hercogiste, kas pēc 1582. gada bija Polijas un Lietuvas kopēja domīnija. Kopvalstī nebija integrētas lēņa teritorijas - Kurzemes un Zemgales hercogiste, Prūsijas hercogiste, Lauenburga un Bītova, kas saglabāja pilnīgu suverenitāti iekšlietās un nosacītu patstāvību ārlietās.

Polijas-Lietuvas kopvalsts 1619. gada teritorija uz mūsdienu Eiropas kartes. Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju.

Kopvalsts Polijas un Lietuvas daļas bija sadalītas vaivadijās (poļu: województwo, latīņu: palatinatus), kurām bija savs parlaments (seimiks) un pašpārvalde. Vaivadijas bija iedalītas apriņķos (powiaty) vai zemēs (ziemia). Izņēmums bija Žemaitijas seņūnija un Inflantijas vaivadija, kas bija sadalītas traktos.

Polijas karaliste ("Kronis") labot šo sadaļu

 
Polijas-Lietuvas vaivadijas un lēņu teritorijas.

Lielpolijas province labot šo sadaļu

Lielpolija labot šo sadaļu

Mazovija labot šo sadaļu

  • Ravas vaivadija (Województwo rawskie)
  • Plockas vaivadija (Województwo płockie)
  • Mazovijas vaivadija (Województwo mazowieckie)

Karaļa Prūsija labot šo sadaļu

Mazpolijas province labot šo sadaļu

Mazpolija labot šo sadaļu

  • Krakovas vaivadija (Województwo krakowskie), umfasste außer den Powiaten noch
  • Sandomiras vaivadija (Województwo sandomierskie)
  • Ļubļinas vaivadija (Województwo lubelskie)

Rutēnija labot šo sadaļu

Lietuvas dižkunigaitija labot šo sadaļu

Livonija labot šo sadaļu

1598.-1620. gadā bija iedalīta trīs vaivadijās:

1620.-1772. gadā no Cēsu vaivadijas atliekām izveidoja

Skatīt arī labot šo sadaļu