Plejādes jeb Sietiņš ir spoža vaļēja zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā. Viena no nedaudzajām ar neapbruņotu aci novērojamām vaļējām zvaigžņu kopām.

Plejādes jeb Sietiņš

Novērošanas vēsture

labot šo sadaļu

Ziemeļu puslodē tās vislabāk ir redzamas ziemā, kamēr dienvidu puslodē — vasarā. Pasaules tautas šo zvaigžņu kopu ir novērojušas jau sirmā senatnē. Plejādes piemin jau Homērs "Iliādā" un "Odisejā". Sengrieķu mitoloģijā tās simbolizēja titāna Atlanta septiņas meitas, jo tieši septiņas zvaigznes Plejādēs ir novērojamas ar neapbruņotu aci. Īpaša nozīme Plejādēm bija maiju kultūrā, kur viens no kalendāriem balstījās tieši uz Plejāžu redzamo kustību.

Sietiņš ir pieminēts arī Latvju dainās:

Dievs dodi kungam to dienu redzèt,

Ko māte redzeja, aukledama:

Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,

Vēl māte sēdeja, man' aukledama.

3018, Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums

Vēsturiskajā laikā Plejādes savā miglāju katalogā iekļāva franču astronoms Šarls Mesjē, piešķirot numuru M45.

Īpašības un raksturlielumi

labot šo sadaļu

Spožākās zvaigznes

labot šo sadaļu

Septiņas spožākās kopas zvaigznes ir Alkione, Atlass, Elektra, Maija, Merope, Taigeta un Plejona.

Dažādā laikā tika doti dažādi vidējie attālumi līdz šai zvaigžņu kopai. Pašlaik pieņem, ka vidējais attālums ir 440 gaismas gadi, jeb 135 parseki.

Zvaigžņu skaits

labot šo sadaļu

Ideālos apstākļos ar neapbruņotu aci var saskatīt četrpadsmit zvaigznes. Bet zināmo zvaigžņu skaitu ir strauji palielinājusi novērošanas tehnikas attīstība. Pašreiz tas tiek lēsts uz apmēram 500 zvaigznēm, starp kurām ir liels skaits zemas temperatūras brūno punduru.

Ārējās saites

labot šo sadaļu