Francijas Pirmā impērija

Francijas Pirmā impērija (franču: Empire Français) bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804. gada 8. maija līdz 1814. gada 11. aprīlim, kā arī t.s. Simts dienu laikā 1815. gadā. Tā bija dominējošā valsts Eiropā 19. gadsimta sākumā. Radās 1804. gada 18. maijā, kad Francijas senāts piešķīra Napoleonam imperatora titulu, tā izbeidzot Francijas Pirmās republikas pastāvēšanu.

Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā

Francijas impērija Napoleona karos būtiski paplašināja teritoriju un ietekmi. Savas ietekmes kulminācijā 1812. gadā Francijā bija 130 departamenti, tās iedzīvotāju skaits bija 44 miljoni, tai bija vairākas satelītvalstis, bet Prūsija un Austrija bija tās nomināli sabiedrotie. Franču militārās uzvaras eksportēja uz pārējo kontinentu daudzas franču ideoloģijas iezīmes un juridiskās sistēmas — tika ieviests Napoleona kodekss. Vairāku valstu vadībā Napoleons iecēla savus radiniekus vai domubiedrus.

Sestās koalīcijas karā no 1812. līdz 1814. gadam Napoleons tika sakauts, 1814. gada 11. aprīlī viņš atteicās no troņa un tika izsūtīts uz Elbas salu. Impērija tika atjaunota Simts dienu laikā 1815. gadā, tomēr pēc Vaterlo kaujas Francijā tika atjaunota Burbonu vara.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas Pirmā impērija.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Napoleona fonds (angliski)