Pilsētu meži
Pilsētas mežs ir mežs vai koku grupa, kas aug urbanizētās teritorijās vai to apkārtnē. Pilsētu meži ļauj cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās, izzināt dabu un būt tai tuvāk, pilsētu mežos cilvēki pastaigājas, atpūšas kopā ar ģimenēm, sporto utt. Pilsētu meži pilda sociālās un rekreācijas funkcijas, kā arī no tiem pilsētām ir virkne ekoloģisko, klimatisko un estētisko ieguvumu.
Mūsdienu pilsēta attīstās ekopilsētas (eco-polis) virzienā, kur dabiskā, ekonomiskā un sociālā vide ir cieši savstarpēji saistītas.[1] Ekopilsētas modeļa pamatprincipi: pilsēta jāapsaimnieko ekonomiski atbildīgi, lai neradītu zaudējumus nākamo paaudžu labklājībai, kā arī saglabājot bioloģisko, ainavisko un rekreācijas iespēju daudzveidību, neaizmirstot to, ka mežam ir jābūt brīvi pieejamam jebkuram ieinteresētam lietotājam.[2]
Pilsētas mežu sociālā funkcija labot šo sadaļu
Pilsētu meži ietekmē cilvēku ikdienu un dzīvesveidu. Pilsētu mežos cilvēks var apmierināt savas rekreācijas vajadzības — var iet pastaigās, braukt ar riteni, slēpot, doties piknikos, ogot, sēņot utt. Cilvēki novērtē iespēju atpūsties pie dabas, paliekot pilsētas ietvaros. Pilsētas iedzīvotājs dabisku apvidu var atrast pilsētas mežā, jo tam ir liela sociālā ietilpība uz hektāru — ja mežā vienlaikus ir daudzi cilvēki, nerodas pūļa sajūta, un cilvēks par pavadīt laiku pats ar sevi.[3] Sociālās un ekoloģiskās funkcijas pilsētas mežos ir sarežģītas, jo no vienas puses dabiskas vides novērtēšana var palielināt atbalstu ekoloģiskiem mērķiem, taču no otras puses, palielināta rekreācijas iespēju izmantošana var apdraudēt augus, dzīvniekus un pat trauslas ekosistēmas.[3] No rekreācijas viedokļa, cilvēkiem ir patīkamāk atrasties dabiskos mežos, kuros ir dažāda vecuma koki un daudzveidīgs sugu sastāvs. Dabiskie meži veido daudzveidīgas ainavas, kas palielina rekreācijas vērtību mežā.
Klimatiskās un ekoloģiskās funkcijas labot šo sadaļu
Pilsētas mežs ir ļoti nozīmīgs, lai uzlabotu vides apstākļus un saglabātu bioloģisko daudzveidību pilsētā. Sakarā ar industriālo revolūciju gaiss pilsētās ir bijis ļoti piesārņots. Pateicoties gaisa attīrīšanas instrumentu attīstībai ir izdevies samazināt gaisa piesārņojumu pilsētās, taču šī problēma ir vēl joprojām ir aktuāla, jo palielinās automašīnu skaits, kas piesārņo gaisu ar izplūdes gāzēm. Koki veiksmīgi samazina sēra dioksīda un slāpekļa koncentrāciju gaisā, kā arī īpaši labi filtrē putekļus. Koki ir arī visefektīvākais veids kā samazināt pārkaršanu pilsētvidē.[3]
Estētiskās priekšrocības labot šo sadaļu
Pilsētu meži dod pilsētai zaļāku un dabiskāku izskatu, tādējādi uzlabojot ainavu pilsētā. Pilsētas mežu estētika izpaužas tādā veidā, ka pilsētu iedzīvotāji redz dažādas krāsas, struktūras, formas un biezuma meža veģetāciju. Mežs „lauž” lielus, vienmērīgus ainavas laukumus, kā arī nodrošina priekšplānu un fonu ainavai. Mežaudze ne vienmēr izskatās vienāda. Tās izskats mainās atkarībā no laikapstākļiem, diennakts stundas un gadalaika.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Margaret Carreiro, Wayne Zipperer. Urban Forestry and the Eco-City: Today and Tomorrow. Univerisity of Louisville, 2008. 435–457. lpp.
- ↑ C.C. Konijnedijk, K. Nilsson, T.B. Randup, J. Shipperijn. Urban Forests and Trees. A Reference Book. Springer-Verlag, 2005. 516. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 L. Tyrväinen, H. Silvennoinen, O. Kolehmainen. Ecological and aesthetic values in urban forest management. Urban Forestry and Urban Greening, 2003. 135–149. lpp.