Piekarpatu Rutēnija (čehu: Podkarpatská Rus, ukraiņu: Підкарпатська Русь, ungāru: Kárpátalja), reizēm Rutēnija (latīņu: Ruthenia),[1] no 1920. līdz 1945. gadam bija viena no četrām Čehoslovākijas daļām vēsturiskajā Karpatu Krievzemes novadā, mūsdienās tajā atrodas Ukrainas Aizkarpatu apgabals. Rutēnijas rietumos atradās Slovākija, ziemeļos — Polija, Ungāriju dienvidrietumos un Rumāniju dienvidos.

Podkarpatská Rus
Підкарпатська Русь
Piekarpatu Rutēnija
Čehoslovākijas daļa
1920 – 1945

Ģerbonis of province

Ģerbonis

Location of province
Location of province
Piekarpatu Rutēnija Čehoslovākijas sastāvā (1935).
Pārvaldes centrs Užhoroda
Valoda(s) čehu, ukraiņu, rusīnu, ungāru
Valdība Autonoma teritorija
Vēsture
 - Dibināta 1920. gadā
 - Likvidēta 1945. gada 29. jūnijā
Platība
 - 1921 12 097 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1921. gadā 592 044 
     Blīvums 48,9 /km² 

Teritorijas kopplatība bija 12 660 km2, iedzīvotāju skaits 725 000 (1930), galvenokārt Karpatu rutēņi. Lielākās pilsētas Užhoroda un Mukačevo.

Vēsture labot šo sadaļu

Agrīnajos viduslaikos šī teritorija bija Lielmorāvijas sastāvā, līdz 906. gadā to sagrāva maģāru (ungāru) uzbrukumi. Kopš 1000. gada Karpatu pakāje (ungāru: Kárpátalja) bija Ungārijas Karalistes pakļautībā. Pēc ungāru sakāves Mohāčas kaujā 1571. gadā rusīnu apdzīvotās teritorijas austrumu daļa kļuva par Transilvānijas hercogistes daļu. Pēc turku sakāves 1683. gada Vīnes kaujā visu Karpatu provinci pakļāva Habsburgu impērija. Pēc ungāru sacelšanās 1867. gadā tā kļuva par Austroungārijas dubultmonarhijas daļu un ietilpa Beregas, Ungas, Ugošas un Maramurešas komitātos. Pēc Austroungārijas sabrukuma to 1918. gada 1. novembrī to pasludināja par Rietumukrainas Tautas Republikas daļu, drīz to okupēja Rumānijas armija, 1919. gada martā Ungārijas Padomju republikas armija, bet pēc Trianonas līguma nosacījumiem rusīnu un ungāru apdzīvotā zeme ietilpa Čehoslovākijā kā Piekarpatu Rutēnija (čehu: Podkarpatská Rus).

 
Piekarpatu Rutēnija kā viena no četrām Čehoslovākijas daļām.

1938. gada novembrī pēc Minhenes vienošanās Ungārija atguva Karpatu Rutēnijas dienvidu daļu, Pēc Slovākijas neatkarības pasludināšanas 1939. gada 15. martā tika pasludināta arī Karpatu Ukrainas neatkarība, tomēr līdz 18. martam to ieņēma Ungārijas karaspēks. 1944. gada oktobrī Karpatu Ukrainu okupēja Sarkanā armija, tā paša gada novembrī tika nodibināta padomju vara un 1945. gada 29. jūnijā Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs bija spiests parakstīt atteikšanos no Karpatu Rutēnijas, jūlijā tika pasludināta apvienošanās ar Ukrainas PSR. 1947. gada Parīzes miera līgumā Ungārija atteicās no 1938. un 1939. gadā iegūtās teritorijas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 073. sleja.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu