Pesto ir zaļumu mērce, ko klasiskajā variantā gatavo, saberztas bazilika lapiņas, ciedru riekstus, ķiploku, sāli, parmezānu un pekorīno sajaucot ar olīveļļu. Par pesto dzimteni uzskata Dženovu, Ligūrijas reģionā, Itālijā.[1][2][3]

Pesto mērce

Senajā Romā no siera, ciedru riekstiem, eļļas, sāls un aromātiskiem garšaugiem gatavoja pastu, ko izmantoja kā pavalgu. Viduslaikos savukārt biežāk tika lietota valriekstu un ķiploku pasta. Ķiploki kā mērces sastāvdaļa nostiprinājās, jo kļuva ļoti populāri jūrnieku vidū, kuri ticēja, ka ķiploki palīdz izvairīties no dažādām kaitēm. Īstā slavas stunda pesto sita, kad 1865. gadā kāds izsmalcinātais gardēdis savā grāmatā "Dženovas virtuve" publicēja Dženovas pesto recepti.[2][3]

Līdztekus zaļajiem pesto ir arī sarkanie pesto, ko gatavo, par pamatu ņemot saulē kaltētus tomātus vai grauzdētu papriku. Pesto parasti tiek pasniegts ar pastu.

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Campionato Mondiale Pesto al Mortaio. «Pesto's official recipe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobris. Skatīts: 2011. gada 10. augusts.
  2. 2,0 2,1 «Ko nestāstīt itāļiem jeb knifiņi pesto gatavošanai un baudīšanai». delfi.lv. 2022-05-05. Skatīts: 2022-12-27.
  3. 3,0 3,1 «Pesto Genovese: an Ageless Benchmark of Great Italian Cuisine». Skatīts: 2011. gada 11. oktobris.

Ārējās saites labot šo sadaļu