Pauls Lejiņš
- Šis raksts ir par politiķi. Par zinātnieku skatīt rakstu Paulis Lejiņš.
Pauls Lejiņš (1886. gada 4. janvāris — 1942. gada 30. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
Pauls Lejiņš | |
---|---|
1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts | |
Amatā 1922. gads — 1934. gads | |
| |
Dzimšanas dati |
1886. gada 4. janvārī![]() ![]() |
Miršanas dati |
1942. gada 30. augustā (56 gadu vecumā)![]() ![]() |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Profesija | inženieris |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1886. gada 4. janvārī Zasas pagastā zemnieka Jāņa Lejiņa ģimenē. Studēja Rīgas politehniskā institūta inženieru nodaļā.[1]
Bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs.[1] Tautas padomes loceklis. Ticis ievēlēts vairākos Latvijas parlamentos: 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Parlamentārajā darbībā īpaši interesējies par militāro politiku.[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Lejiņš kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus.
Latvijas okupācijas apstākļos 1941. gada 14. jūnijā izsūtīts uz Vjatkas labošanas darbu nometni (Vjatlagu). 1942. gada 30. augustā miris 7. lēģera punkta lazaretē. Pēc nometnes arhīva datiem miris 31. augustā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 63. lpp.
- ↑ Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938—1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006