Pareizs mats (angļu: model mate) — ir mats, kurš vienlaicīgi ir ekonomisks un tīrs.[1][2]

  • Ekonomisks mats ir mats, kura veidošanā iesaistītas uzbrūkošās puses visas figūras, izņēmums var būt karalis un bandinieki to mazkustības dēļ.
  • Tīrs mats ir mats, kurā katrs lauciņš apkārt apdraudētajam karalim ir viņam nepieejams tikai viena iemesla dēļ, to apdraud pretējās puses viena figūra (vai bandinieks), vai to aizņem (bloķē) apdraudētā karaļa krāsas figūra (vai bandinieks). Mata tīrība netiek izjaukta, ja figūra (vai bandinieks), kas atrodas blakus savam karalim, atrodas saistībā un šī saistība ir būtiska mata radīšanai.

Šaha turnīru praksē pareizs mats sastopams reti un, kā likums, galotnē, kad abām pusēm palicis minimāls figūru skaits.

Pozīcija Nr. 1
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Pareizs mats
Pozīcija Nr. 2
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Šis mats nav pareizs, jo nav ne ekonomisks, ne tīrs.
Pozīcija Nr. 3
abcdefgh
88
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Pareizs mats

Pareizs mats šaha kompozīcijā

labot šo sadaļu

Pareizs mats ir sastopams jau viduslaiku mansubās (8.—9. gs.), F. Stammas, Erkolē del Rio (18. gs.) šaha grāmatās un citu agrīno šaha problēmistu darbos. Bet pirmais tā skaistumu novērtējis vācu problēmists Juliuss Mendheims. Viņa 1814. gadā Berlīnē izdotajā uzdevumu krājumā "Taschenbuch für Schachfreunde" no 51 publicētā uzdevuma 14 beidzas ar pareizu matu. Pēc Leonīda Kubbela domām tā nevar būt vienkārši sakritība, bet pareizu matu viņš veidojis apzināti. Sākumā Mandheima atklājums palika nepamanīts, un tikai pēc tam, kad 1842. gadā d'Orville izdeva 250 savu uzdevumu krājumu šaha problēmisti pievērsa uzmanību pareizam matam un drīzumā pareizs mats kļuva par vienas problēmistu skolas "karogu". Čehu skola, sākot no 19. gadsimta vidus, skaistu matu pozīciju sakopojumu šaha uzdevumā izvirzīja par galveno tā kvalitātes nosacījumu. Lielu, bet ne dominējošo nozīmi tam atvēlēja arī vecvācu un Vīnes skolas.[3]

  1. Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 9. lpp.
  2. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 314. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  3. А. А. Батурин, О. К. Куббель (составители). Избранные задачи Л. И. Куббеля (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1958. 11. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu