Pagasta vecākais

Pagasta vecākais (krievu: Волостной старшина) bija augstākā pagasta amatpersona Krievijas impērijā līdz 1918. gadam un Latvijas Republikā līdz 1940. gadam, kā arī no 1991. līdz 1994. gadam (kā alternatīvs pagasta priekšsēdētāja amata nosaukums)^[1]. Dažādos periodos un teritorijās tā varēja būt gan ievēlēta, gan iecelta amatpersona.

Kurzemes un Vidzemes guberņās līdz dzimtbūšanas atcelšanai pagasta vecākā funkcijas pildīja muižnieka iecelta amatpersona — vagars.

Latvijas Republikā no 1931. gada pagasta vecāko ievēlēja uz četriem gadiem. Ulmaņa režīma laikā tika nomainīta vairāk nekā puse pagasta vecāko un turpmāk tos amatā iecēla Iekšlietu ministrs. ^[2]

Atsauces

↑ «24.04.1991. likums "Par pagasta pašvaldību" (Ziņotājs, 25, 04.07.1991.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.03.2016. Skatīts: 07.04.2013.
↑ «Pagasta vecākais - vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. maijā. Skatīts: 2013. gada 7. aprīlī.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «24.04.1991. likums "Par pagasta pašvaldību" (Ziņotājs, 25, 04.07.1991.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.03.2016. Skatīts: 07.04.2013.

[2] «Pagasta vecākais - vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. maijā. Skatīts: 2013. gada 7. aprīlī.

[1]

[2]