Pablo Emilio Eskobars Gavirija (spāņu: Pablo Emilio Escobar Gaviria; dzimis 1949. gada 1. decembrī, miris 1993. gada 2. decembrī) bija kolumbiešu narkobarons, kokaīna tirgotājs,[1] kā arī ļoti bagāts noziedznieks.[2] Viņam bija arī īslaicīga karjera Kolumbijas politikā.

Pablo Eskobars
Pablo Escobar
Pablo Eskobars
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 1. decembrī
Valsts karogs: Kolumbija Rionegro, Kolumbija
Miris 1993. gada 2. decembrī (44 gadi)
Valsts karogs: Kolumbija Medeljina, Kolumbija
Tautība Kolumbietis
Nodarbošanās Narkobarons
Dzīvesbiedre Marija Viktorija Henao (prec.1976)
Bērni Sebastjans Marokins un Manuela Eskobara
Paraksts

Viņš bija viens no Medeljinas karteļa dibinātājiem un vadītājiem. 1989. gadā finanšu žurnāls Forbes ierindoja viņu starp 277 miljardieriem pasaulē, kura īpašumu vērtība ir tuva 3 miljardiem ASV dolāru.[3] Tāpat tika paziņots, ka Medeljinas kartelis kontrolē 80% no globālā kokaīna tirgus.[4] Laikā no 1982. gada jūlija līdz 1984. gada 19. janvārim bija Kolumbijas parlamenta apakšpalātas deputāts. Eskobars tika nogalināts 1993. gada 2. decembrī.[5]

Bērnība labot šo sadaļu

Pablo Eskobars piedzima Rionegro pilsētā un bija trešais bērns 7 bērnu ģimenē.[6] Pablo Eskobars uzauga nabadzīgā vidē, kur bieži nācās saskarties ar vardarbību un draudiem. Viņa tēvs Abels De Hesus Dari Eskobars (spāņu: Abel de Jesús Dari Escobar) bija lauksaimnieks, savukārt māte Hermilda Gavirija (spāņu: Hermilda Gaviria) bija skolotāja, kas daudz laika veltīja savu bērnu audzināšanai.[7] Jau bērnībā Pablo izveidojās labas attiecības ar divus gadus vecāko brāli Roberto Eskobaru, kas bija aizrāvies ar elektroniku un cipariem. Roberto Eskobars savu brāli bērnībā atceras kā ļoti klusu, kurš nelabprāt iesaistījās aktivitātēs.

Trīspadsmit gadu vecumā viņš tika ievēlēts par skolas prezidentu skolēnu labklājības padomē un bija atbildīgs par ēdiena piegādi trūcīgajiem skolēniem. Jau skolas gados viņā nostiprinājās pārliecība, ka valsti vada oligarhi, kuriem pieder lielākā daļa Kolumbijas bagātību, kamēr liela daļa tautas dzīvo nabadzībā.

Skolas gados Eskobaram bija problēmas ar disciplīnu un viņš pārstāja apmeklēt skolu, jo uzskatīja, ka uz ielas var apgūt visas nepieciešamās iemaņas, tomēr mātes autoritātes dēļ viņš atgriezās skolā. Atgriezies skolā, Eskobars bieži iekļuva konfliktsituācijās ar skolotājiem, tāpēc viņš tika izslēgts no skolas. Atgriežoties mājās, Eskobars mātei pavēstījis, ka vēloties būt nozīmīgs, viņš ir piedzimis nabadzībā, tomēr viņš nekad nenomirs nabadzībā.[8]

Jau no agras bērnības Pablo Eskobars bija ļoti ambiciozs un vēlējās mainīt pieticīgo dzīvesveidu, ko piekopa viņa vecāki. Būdams skolnieks, viņš draugiem un ģimenei esot pavēstījis, ka vēloties kļūt par Kolumbijas prezidentu, tomēr visai drīz sācis piekopt kriminālas darbības, ko redzēja kā ātrāko ceļu pretī labklājībai.

Kriminālās darbības labot šo sadaļu

Jau pusaudža gados Pablo Eskobars sāka piekopt kriminālas aktivitātes, zogot kapa pieminekļus, tomēr viņa brālis un vēlākais grāmatvedis Roberto Eskobars to noliedz, apgalvojot, ka kapa pieminekļi nāca no kapsētas īpašniekiem, kuru klienti pārstājuši maksāt par to kopšanu.[9] Eskobars sāka ar sīkām zādzībām, kas vēlāk pārauga cigarešu, marihuānas un viltotu loteriju biļešu pārdošanā. Pirmos panākumus viņš ieguva, pateicoties auto zādzībām un cigarešu kontrabandai, kas vēlāk bija nozīmīgs atbalsta un informācijas ieguves punkts un lieti noderēja narkotiku tirdzniecībā.[10]

1971. gadā Eskobars ar saviem vīriem nolaupīja bagātu Kolumbijas rūpnieku Djēgo Ešavariju (spāņu: Diego Echavarria), kurš bija labi zināms Kolumbijas augstākajās aprindās, tomēr bija viena no nemīlētākajām personām starp Medeljinas nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jo bija zināms, ka viņa darbinieki strādā ilgas darba stundas sliktos darba apstākļos un saņem niecīgu atalgojumu. Eskobars par viņa atbrīvošanu prasīja 50 000 peso lielu izpirkšanas maksu, kas ātri arī tika samaksāta, tomēr neskatoties uz to, sešas nedēļas vēlāk Djēgo Ešavarijas līķis tika atrasts netālu no vietas, kur Eskobars bija dzimis. Ķermenis tika atrasts sliktā stāvoklī, ar spīdzināšanas, sišanas un žņaugšanas pēdām, tomēr nabadzīgie Medeljinas iedzīvotāju šo ziņu uzņēma ar prieku un uzskatīja, ka Eskobars ir ieviesis taisnību.[8]

1975. gadā Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu un jau pavisam drīz apjautis lielās biznesa iespējas. Roberto Eskobars savā grāmatā „Grāmatveža stāsts” (angļu: The Accountant's Story) apraksta, ka Pablo Eskobars sācis nodarboties ar kokaīna kontrabandu, jo citi kontrabandas veidi kļuva pārāk bīstami, savukārt narkotiku tirdzniecība tolaik bijusi visa vāji attīstīta, tāpēc viņš saredzēja lielas biznesa iespējas.[11] Nozīmīga persona, kas iepazīstināja Eskobaru ar plašajām kokaīna biznesa iespējām, bija cilvēks ar pseidonīmu "Cucaracho” (Tarakāns). Viņš arī iepazīstināja Eskobaru ar Hualagas ieleju, kas atradās džungļos Peru ziemeļos un bija galvenais apvidus kokas audzēšanā.  

1975. gadā tika nogalināts Medeljinas narkotiku tirgotājs Fabio Restrepo un tiek uzskatīts, ka viņa slepkavība tika īstenota pēc tiešas Pablo Eskobara pavēles, kas ļāva pārņemt daļu no viņa kontrolētā tirgus.[12] Arī izdevīgais Kolumbijas ģeogrāfiskais novietojums ļāva lielos apjomos iepirkt kokaīna pastu Bolīvijā un Peru, pārstrādāt un piegādāt to Amerikas tirgum. Savā darbības sākumā Eskobars pats nereti veicis lidojumus, lai nogādātu kokaīna kravas, lidojumi lielākoties bijuši starp Kolumbiju un Panamu. Jau savas darbības vēlākajos gados viņš iegādājies 15 jaunas un ietilpības ziņā lielākas lidmašīnas, kā arī helikopterus.  

1976. gada maijā, atgriežoties Medeljinā, Eskobars un viņa rokaspuiši tika arestēti ar 18 kg kokaīna. Sākotnēji viņš centies neveiksmīgi piekukuļot Medeljinas tiesnešus, kas bija iesaistīti lietas izskatīšanā, tomēr dažus mēnešus vēlāk tika nogalināti divi policijas virsnieki, kas apcietināja Eskobaru un lieta tika izbeigta. Pablo Eskobars savā dzīves laikā kļuva slavens ar piekoptu "plata o plomo" (burtiski: "sudrabs vai svins" jeb saņem naudu vai lodi) politiku attiecībā pret varas iestādēm un politiķiem. 

Kolumbijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums un lielais kokaīna pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs ļāva Eskobaram visai ātri pārņemt Amerikas tirgu. Eskobars un viņa karteļa līdzdibinātājs Karloss Leders (spāņu: Carlos Lehder) sāka organizēt kokaīna piegādes ceļus un izplatīšanas kanālus dienvidu Floridā, Kalifornijā un citās ASV daļās, kur ļoti nozīmīgs starpposms bija Normanas sala (angļu: Norman's Cay) pie Bahamas krastiem, kas starp 1978 – 1982. gadu bija centrālais kontrabandas pārvešanas posms Medeljinas kartelim. 

1980. gadu sākumā katru mēnesi Medeljinas kartelis ASV tirgum piegādāja 70–80 tonnas kokaīna, kas lielākoties ticis transportēts ar lidmašīnu palīdzību, tomēr papildus tam Eskobara rīcībā bijušas arī divas nelielas zemūdenes sevišķi lielām piegādēm.[13]

Eskobars nebija atmetis arī domu kļūt par Kolumbijas līderi un bieži sevi pozicionēja kā Robinu Hudu, kurš nodrošina nabadzīgos cilvēkus ar pajumti un ēdienu. Viņš ieguldīja naudu trūcīgo reģionu attīstībā, renovēja skolas un atbalstīja futbolu. 1982. gadā Eskobars tika ievēlēts Kolumbijas parlamentā kā apakšpalātas deputāts no Kolumbijas liberāļu partijas, tomēr viņa bagātību un kriminālās darbības bija grūti noslēpt, tāpēc divus gadus pēc ievēlēšanas viņš tika piespiests atteikties no mandāta.[14]

Plata o Plomo labot šo sadaļu

Korupcija un iebiedēšana bija ierasta parādība Eskobara attiecībās ar Kolumbijas varas iestādēm. Eskobars bieži pavēlēja nogalināt ikvienu personu, kas atteicās pakļauties vai darboties viņa interesēs, tajā pašā laikā viņš sāka apzināties, ka bailes ir viens no efektīgākajiem rīkiem, ko izmantot, lai pakļautu cilvēkus un panāktu sev vēlamo rezultātu. Attiecībās ar cilvēkiem un varas iestādēm viņš piekopa Plata o Plomo politiku, kas paredzēja izvēli starp kukuļa pieņemšanu vai nāvi no lodes. Šīs politikas rezultātā tika nogalināti simtiem personu, policistu un valsts ierēdņu, tomēr liela daļa amatpersonu, tiesnešu un politiķu izvēlējās pieņemt kukuļus un piesegt daudzas Eskobara darbības. Pablo Eskobars, iespējams, bija tieši iesaistīts arī Kolumbijas prezidenta kandidāta Luisa Karlosa Galāna (spāņu: Luis Carlos Galán) slepkavībā 1989. gadā. Eskobara vārds tiek saistīts arī ar pasažieru lidmašīnas Avianca Flight 203 uzspridzināšanu un Augstākās Tiesas ieņemšanu 1985. gadā. Tiek uzskatīts, ka Eskobars, sadarbojoties ar kreisi orientēto partizānu kustību M-19, ieņēma Kolumbijas Augstākās Tiesas ēku, kā rezultātā tika nogalināta puse no Augstākās Tiesas tiesnešiem.[15]

La Catedral labot šo sadaļu

Pēc Luisa Karlosa Galāna slepkavības Kolumbijas valdība visai mērķtiecīgi vēlējās notvert Eskobaru, jo sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar uzliesmojošo vardarbību, kas bija pārņēmusi Kolumbiju. Lai izvairītos no izdošanas ASV un nemitīgās bēguļošanas, Eskobars un viņa juristi panāca vienošanos ar Kolumbijas valdību par 5 gadu pavadīšanu ieslodzījumā ar noteikumu, ka Eskobars pats projektē un būvē savu cietumu. 1991. gadā Eskobars devās uz cietumu, kas sabiedrībā bija pazīstams ar nosaukumu La Catedral. Tas tika uzbūvēts kā nocietinājums un atpūtas nams, kur Pablo Eskobars bija vienīgais ieslodzītais, viņš izvēlējās cietuma sargus, uzbūvēja futbola laukumu, cietumā bija džakuzi, ūdenskritums, bārs un citas ērtības. Atrašanās nebrīvē netraucēja Eskobaram vadīt un uzraudzīt savu biznesu, kas radīja neapmierinātību publiskajā telpā, tāpēc 1992. gada jūlijā tika izdots rīkojums pārcelt Eskobaru uz citu cietumu. Baidoties no izdošanas ASV, Eskobars jau laicīgi bija sagatavojies iespējamai bēgšanai un patvērās kalnos. Brīdī, kad Eskobaru mēģināja pārvest uz citu cietumu, viņš sagūstīja divus augsta ranga Kolumbijas valdības pārstāvjus un paspēja cietumu pamest, pirms to ieņēma karavīri.[16]

Ģimene labot šo sadaļu

1976. gadā Eskobars apprecēja piecpadsmitgadīgo Mariju Viktoriju Vellejo (spāņu: Maria Victoria Henao Vellejo ) un viņu ģimenē piedzima divi bērni, Huans Pablo un Manuella. Pablo Eskobars ar savu sievu Mariju iepazinās, kad viņa bija vēl tikai 13 gadus veca. Lai arī viņas vecāki iebilda pret attiecību veidošanos, tomēr jau 1976. gadā viņi salaulājās. Eskobars bija slavens ar saviem ārlaulības sakariem. Viens no zināmākajiem bija romāns ar Virgīniju Vajeho (spāņu: Virginia Vallejo), kas bija atzīta Kolumbijas televīzijas seja, tomēr neskatoties uz biežajām ārlaulības dēkām, Eskobars līdz pat mūža galam bija precējies ar Mariju.[17]

Pēc Eskobara nāves viņa sieva un divi bērni centās iegūt patvērumu tuvākajās kaimiņvalstīs, tomēr sākotnēji to iegūt neizdevās, līdz viņi patvērās Argentīnā, kur arī mainīja savu identitāti. Eskobara sieva mainīja vārdu un kļuva par Mariju Izabellu Kaballero (spāņu: Maria Isabel Santos Caballero), meita par Huannu Manuellu Marokvinu (spāņu: Juana Manuela Marroquin Santos), savukārt Pablo Eskobara dēls ne tikai mainīja savu vārdu uz kļuva par Sebastianu Marokvinu, bet arī veica plastiskās operācijas. Tomēr neskatoties uz identitātes maiņu, viņu patiesās personības ilgi noslēpt neizdevās un 1999. gadā Argentīnas sabiedrība uzzināja mainītās personības. 2000. gadā Marija un viņas dēls tika apcietināti par iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās un cietumā viņai nācās pavadīt 15 mēnešus, līdz Argentīnas varas iestādes viņu atbrīvoja, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem.[18]

Pablo Eskobara nāve labot šo sadaļu

 
Kolumbijas drošības spēki pie nogalinātā Pablo Eskobara ķermeņa

Pablo Eskobars tika nogalināts 1993. gada 2. decembrī, vienu dienu pēc viņa dzimšanas dienas svinībām. Kolumbijas drošības iestādes atklāja Eskobara atrašanās vietu Medeljinas apkārtnē brīdī, kad Eskobars sazinājies ar savu dēlu. Sākoties apšaudei, Eskobars ar savu miesassargu centās aizbēgt, izmantojot kaimiņu mājas jumtu, tomēr apšaudes rezultātā abi tika nogalināti. Eskobars tika ievainots kājā, bet nāvējošā lode izgāja cauri labajai ausij, tomēr joprojām nav izdevies pierādīt, kurš raidījis nāvējošo šāvienu viņa galvā. Spekulācijas notiek gan par šāviena brīdi, gan par iespējamo šāvēju. Eskobara dēls Sebastians Marokvins uzskata, ka viņa tēvs izdarījis pašnāvību, jo jau iepriekš bija minējis, ka labāk izdarītu sev šāvienu galvā, nekā padotos varas iestādēm. Pēc Eskobara nāves un Medeljinas karteļa sadalīšanās kokaīna tirgu pārņēma konkurējošais Kali kartelis. Tiek uzskatīts, ka Kali kartelis sadarbojies ar Kolumbijas drošības iestādēm, lai tie notvertu Eskobaru.[19]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Pablo Escobar Gaviria – English Biography – Articles and Notes». ColombiaLink.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-08. Skatīts: 2011-03-16.
  2. Business. «Pablo Emilio Escobar 1949 – 1993 9 Billion USD – The business of crime – 5 'success' stories». Businessnews.za.msn.com, 2011-01-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-14. Skatīts: 2011-03-16.
  3. «Japan's Tsutsumi Still Tops Forbes' Richest List». Los Angeles Times (Associated Press). 1989. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 22. februāris.
  4. Teresa A. Meade. A history of modern Latin America, 1800 – 2000. Oxford : Blackwell, 2008. 302. lpp. ISBN 1-4051-2050-9. Skatīts: 2011. gada 6. oktobris.
  5. https://web.archive.org/web/20060118010530/http://www.dea.gov/pubs/history/1990-1994.html
  6. PABLO ESCOBAR http://www.crimeandinvestigation.co.uk/crime-files/pablo-escobar Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.
  7. Marcela Grajales. "Pablo Escobar". Accents Magazine, Kean University. Retrieved2010-02-13.
  8. 8,0 8,1 Pablo Escobar: How A Young Middle Class Boy Became The World’s Most Notorious Drug Lord http://www.xpatnation.co/pablo-escobar-how-a-young-middle-class-boy-became-the-worlds-most-notorious-drug-lord/#.E85s04L9Q[novecojusi saite]
  9. «Escobar Seventh Richest Man in the World in 1990». Richest Person.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-06. Skatīts: 2010-02-13.
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 26. janvārī. Skatīts: 2016. gada 28. janvārī.
  11. Amazing story of how Pablo Escobar came to be the richest crook in history; http://www.dailyrecord.co.uk/news/uk-world-news/amazing-story-of-how-pablo-escobar-1014117
  12. Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497 Arhivēts 2016. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  13. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 8. novembrī. Skatīts: 2013. gada 16. janvārī.
  14. Pablo Escobar Biography http://www.biography.com/people/pablo-escobar-9542497#profile Arhivēts 2016. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  15. «El Pais - Cali Colombia nacional “Pablo Escobar financió la toma del Palacio de Justicia” “Escobar financió toma del Palacio de Justicia”». historico.elpais.com.co. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 29. janvārī.
  16. Colombian Drug Baron Escapes Luxurious Prison After Gunfight http://www.nytimes.com/1992/07/23/world/colombian-drug-baron-escapes-luxurious-prison-after-gunfight.html?pagewanted=3&src=pm
  17. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. janvārī. Skatīts: 2016. gada 29. janvārī.
  18. A Look At Pablo Escobar’s Family 21 Years After His Death http://xpatnation.com/a-look-at-pablo-escobars-family-21-years-after-his-death/#.t21i19x1b Arhivēts 2016. gada 20. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  19. Nobody is ever going to tell you': 3 theories regarding who killed 'The King of Cocaine' Pablo Escobar http://www.businessinsider.com/who-killed-notorious-drug-kingpin-pablo-escobar-heres-what-we-know-2015-9