Pēteris Lejiņš

Pēteris Lejiņš (dzimis 1909. gada 20. janvārī, miris 2002. gada 31. decembrī) bija latviešu jurists un sabiedrisks darbinieks, Latvijas Universitātes docents un Merilendas Universitātes profesors, pirmais Amerikas latviešu apvienības (ALA) un arī pirmais Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēteris Lejiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 20. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2002. gada 31. decembrī (93 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Merilenda, ASV
Vecāki Pēteris Lejiņš
Olga Makarova
Dzīvesbiedre Nora Lejiņa
Zinātniskā darbība
Zinātne Kriminoloģija
Zinātniskais grāds Doktors
Darba vietas Latvijas Universitāte
Merilendas Universitāte
Akadēmiskais amats Profesors
Alma mater Latvijas Universitāte (1933)
Čikāgas Universitāte

BiogrāfijaLabot

Pēteris Lejiņš dzimis 1909. gadā Maskavā. Viņa tēvs, kas dēlam bija devis savu vārdu, tur bija ieradies mācīties Maskavas Universitātē un apprecējies ar krievu meiteni Olgu Makarovu.[1] Pēc universitātes beigšanas tēvs Maskavā strādāja zinātnisku darbu un ģimene ar dēlu Latvijā atgriezās tikai juku laikā pēc Krievijas revolūcijas.[2]

Pēc ierašanās tēva dzimtenē Pēteris Lejiņš mācījās Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā.[3] Pēc tās beigšanas 1926. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātē, kur 1930. gadā pabeidza Filoloģijas un filozofijas, bet 1933. gadā Tiesību fakultāti.[2] Tālāk vienu gadu viņš papildināja savas zināšanas Parīzē un 1934. gadā, kā Rokfellera stipendiāts, devās pāri okeānam uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur no 1934. līdz 1936. gadam mācījās Čikāgas Universitātē un 1937. gadā ieguva doktora grādu socioloģijā.[1]

Pēc atgriešanās Latvijā Pēteris Lejiņš strādāja Par docentu Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedrā. Šo darbu pārtrauca padomju okupācija un Pēteris Lejiņš ar sievu Noru, kura bija ASV pilsone, caur Zviedriju izceļoja uz Amerikas Savienotājām Valstīm. Tur viņš strādāja par socioloģijas profesoru Merilendas Universitātē, vēlāk bijis šīs universitātes Kriminoloģijas institūta direktors. Blakus saviem pienākumiem universitātē bijis ASV delegācijas loceklis Apvienoto Nāciju noziedzības apkarošanas kongresos: Hāgā — 1950., Ženēvā — 1955., Londonā — 1960., Stokholmā — 1965., Kioto — 1970. un Ženēvā — 1975. gadā.[4]

Aktīvi piedalījās Amerikas latviešu sabiedriskajā dzīvē.[1] Viņš bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dibinātājiem, pirmais šo abu organizāciju priekšsēdētājs.[1]

Skolas gados un studiju laikā Lejiņš bija arī aktīvs sportists un sporta organizators, 1933. gadā viņš izcīnīja Latvijas čempiona titulu daiļslidošanā.[5]

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Freivalds, Pēteris (2003). "Profesors Pēteris Lejiņš mūžībā". Laiks (Nr. 9 (01.03.2003)): 22. lpp.
  2. 2,0 2,1 Bērziņš, Alfrēds (1959). "Latviešu tautai un zinātnei". Laiks (Nr. 5 (17.01.1959)): 6. lpp.
  3. «Studenta kartiņa. Lejiņš, Pēteris». LVVA Studentu datubāze. archiv.org.lv. Skatīts: 2019-08-16.
  4. "Prof. P. Lejiņš". ALA Žurnāls (Nr.3 (01.05.1971)): 3. lpp.
  5. "Latvijas meistarsacīkstes daiļslidošanā". Sporta pasaule (Nr. 47 (27.02.1933)): 1. lpp.
  6. Latvijas Vēstnesis, 176 (459), 14.11.1995.

Ārējās saitesLabot