Pēteris Lejiņš

Pēteris Lejiņš (dzimis 1909. gada 20. janvārī, miris 2002. gada 31. decembrī) bija latviešu jurists un sabiedrisks darbinieks, Latvijas Universitātes docents un Merilendas Universitātes profesors, pirmais Amerikas latviešu apvienības (ALA) un arī pirmais Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēteris Lejiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 20. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2002. gada 31. decembrī (93 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Merilenda, ASV
Vecāki Pēteris Lejiņš
Olga Makarova
Dzīvesbiedre Nora Lejiņa
Zinātniskā darbība
Zinātne Kriminoloģija
Zinātniskais grāds Doktors
Darba vietas Latvijas Universitāte
Merilendas Universitāte
Akadēmiskais amats Profesors
Alma mater Latvijas Universitāte (1933)
Čikāgas Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1909. gadā Maskavā Pētera Lejiņa un viņa sievas Olgas, dzimušas Makarovas, ģimenē.[1] Viņa tēvs pēc studijām Maskavas Universitātē strādāja zinātnisku darbu. juku laikā pēc Krievijas revolūcijas viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2]

Pēteris Lejiņš mācījās Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā.[3] 1926. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātē, 1930. gadā pabeidza Filoloģijas un filozofijas, bet 1933. gadā Tiesību fakultāti,[2] vienu gadu viņš papildinājās Parīzē. Skolas gados un studiju laikā Lejiņš bija arī aktīvs sportists un sporta organizators, 1933. gadā viņš izcīnīja Latvijas čempiona titulu daiļslidošanā.[4]

1934. gadā Lejiņš ieguva Rokfellera stipendiju un līdz 1936. gadam studēja Čikāgas Universitātē un 1937. gadā ieguva doktora grādu socioloģijā.[1]

Pēc atgriešanās Latvijā Pēteris Lejiņš strādāja par Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras docentu. Šo darbu pārtrauca padomju okupācija un Pēteris Lejiņš ar sievu Noru, kura bija ASV pilsone, caur Zviedriju izceļoja uz Amerikas Savienotājām Valstīm. Tur viņš strādāja par socioloģijas profesoru Merilendas Universitātē, vēlāk bijis šīs universitātes Kriminoloģijas institūta direktors. Blakus saviem pienākumiem universitātē bijis ASV delegācijas loceklis Apvienoto Nāciju noziedzības apkarošanas kongresos: Hāgā — 1950., Ženēvā — 1955., Londonā — 1960., Stokholmā — 1965., Kioto — 1970. un Ženēvā — 1975. gadā.[5]

Aktīvi piedalījās Amerikas latviešu sabiedriskajā dzīvē.[1] Viņš bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) dibinātājiem, pirmais šo abu organizāciju priekšsēdētājs.[1]

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Freivalds, Pēteris (2003). "Profesors Pēteris Lejiņš mūžībā". Laiks (Nr. 9 (01.03.2003)): 22. lpp.
  2. 2,0 2,1 Bērziņš, Alfrēds (1959). "Latviešu tautai un zinātnei". Laiks (Nr. 5 (17.01.1959)): 6. lpp.
  3. «Studenta kartiņa. Lejiņš, Pēteris». LVVA Studentu datubāze. archiv.org.lv. Skatīts: 2019-08-16.
  4. "Latvijas meistarsacīkstes daiļslidošanā". Sporta pasaule (Nr. 47 (27.02.1933)): 1. lpp.
  5. "Prof. P. Lejiņš". ALA Žurnāls (Nr.3 (01.05.1971)): 3. lpp.
  6. Latvijas Vēstnesis, 176 (459), 14.11.1995.

Ārējās saitesLabot