Osteoblasti

Osteoblasti ir šūnas ar vienu kodolu, kas sintezē kaulaudus. Osteoblasti ir specializētas, augstu diferenciētas un veidojušās no mezenhīmas šūnām^[1]. Tie sintezē ļoti blīvu kolagēnu^[2] un citas papildus olbaltumvielas, piemēram, osteokalcīnu un osteopontīnu. Sintezētās vielas veido kaula organisko daļu. Osteoblasti veido uz kalcija un fosfāta bāzes minerālus, kas tiek izgulsnēti organiskajā daļā, nodrošinot kaulu cietību. Tie piedalās arī fizioloģiskajā homeostāzē, lai nodrošinātu optimālu kalcija un fosfātu līmeni.^[3] Kaula veidošanās laikā osteoblasti funkcionē novietojošies grupās, jo individuālas šūnas nespēj sintezēt kaulu. Šīs kaulu grupas kopā ar veidoto kaulu sauc par osteonu.

Uzbūve labot šo sadaļu

Osteoblastiem ir nenoteikta forma, to diametrs ir 15-20 mikrometri. Šūnā ekscentriski atrodas apaļš vai ovāls kodols ar lielu kodoliņu. Citoplazmā redzams labi attīstīts graudainais endoplazmatiskais tīkls, kas norāda uz aktīvo proteīnu sintēzi šūnā. Tajos ir arī liela bāziskās fosfatāzes aktivitāte, kas veicina fosfātu izgulsnēšanos kaulaudu šūnstarpas vielā.. Osteoblastu plazmolemmai ir daudz receptoru — D vitamīna, retinoskābes, parathormona, glikokortikoīdu, tranformējošā augšanas faktora , insulīnam līdzīgā augšanas faktora u.c.

Fizioloģija labot šo sadaļu

Tie izstrādā:

Kaulaudu šūnstarpas vielu (bāzisko fosfatāzi un kolagēnu I)^[2]
Amorfās vielas komponentus — hialuronskābi, hondroitīnsulfātus, keratosulfātus, saistošos proteīnus un proteoglikānu serdes olbaltumus.
Biglikānu, kas ir glikoproteīns, kam ir nozīme šūnu un amorfās vielas mijiedarbībā un šūnu proliferācijā.
Dekorīnu
Osteopontīnu, kam nozīme mineralizācijas procesā, bez tam tas saista osteoklastus uz kaula virsmas.
Oseonektīnu, kas saista visus pamatvielas komponentus un šūnas.
Sialoproteīnu, kam ir nozīme kaulu mineralizācijā
Dažādus fermentus

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Pittenger MF, Mackay AM, Beck SC, Jaiswal RK, Douglas R, Mosca JD, Moorman MA, Simonetti DW, Craig S, Marshak DR. (1999). "Multilineage potential of adult human mesenchymal stem cells". Science. 284: 143-7.doi:10.1126/science.284.5411.143 PMID 10102814
↑ ^2,0 ^2,1 Reddi AH, Gay R, Gay S, Miller EJ. (1977) "Transitions in collagen types during matrix-induced cartilage, bone, and bone marrow formation". Proc Natl Acad Sci U S A. 74:5589-92. PMID 271986
↑ Arnett T. (2003). Regulation of bone cell function by acid-base balance. Proc Nutr Soc. 62: 511-20. PMID 14506899

[1] Pittenger MF, Mackay AM, Beck SC, Jaiswal RK, Douglas R, Mosca JD, Moorman MA, Simonetti DW, Craig S, Marshak DR. (1999). "Multilineage potential of adult human mesenchymal stem cells". Science. 284: 143-7.doi:10.1126/science.284.5411.143 PMID 10102814

[:0-2] 2,0 ^2,1 Reddi AH, Gay R, Gay S, Miller EJ. (1977) "Transitions in collagen types during matrix-induced cartilage, bone, and bone marrow formation". Proc Natl Acad Sci U S A. 74:5589-92. PMID 271986

[3] Arnett T. (2003). Regulation of bone cell function by acid-base balance. Proc Nutr Soc. 62: 511-20. PMID 14506899

[1]

[2]

[3]