Operētājsistēmu saraksts

Wikimedia projekta saraksts

Operētājsistēmas var klasificēt pēc to bāzes tehnoloģijas (Unix-veidīgās OS un Unix pēcteči), licences tipa, pēc tā vai OS attīstās arī mūsdienās (novecojušas vai mūsdienu OS), pēc pielietojuma un pēc daudziem citiem faktoriem.

Proprietārās labot šo sadaļu

Agrīnās labot šo sadaļu

Acorn labot šo sadaļu

Atari ST labot šo sadaļu

Apple labot šo sadaļu

Be korporācija labot šo sadaļu

Control Data Corporation labot šo sadaļu

DEC/Compaq/HP labot šo sadaļu

IBM labot šo sadaļu

ICT/ICL labot šo sadaļu

  • GEORGE
  • VME
  • DME
  • TME

Microsoft labot šo sadaļu

robotus. Windows 8 Windows 8.1 Windows 10

Novell labot šo sadaļu

Strawberry Development Group labot šo sadaļu

Sun Microsystems labot šo sadaļu

  • SunOS — Unix-veidīga OS, bāzēta uz BSD Unix realizācijas
    • SunOS 4.x — (Solaris 1.x)
  • Solaris — Unix-veidīga OS, kura bāzēta uz UNIX System V realizācijas Release 4 + elementi no SunOS
    • SunOS 5.x — (Solaris 2.x, 7.x un vēlākas versijas)
  • Java Desktop System

Citas Unix-veidīgas OS un POSIX-savietojamās labot šo sadaļu

Atvērtā koda OS labot šo sadaļu

Unix-veidīgās OS labot šo sadaļu

Windows-savietojamās labot šo sadaļu

Izpētes Unix-veidīgās OS labot šo sadaļu

  • UNIX (izveidoja Bell Labs 1970. gadā, Kena Tompsona ideja)
  • Mach (no CMU kodolu izstrādātājiem; skat.: NeXTSTEP)
  • Minix (mācību Os priekš Endrū Tanenbauma)
  • Amoeba (izstrādāja Endrū Tanenbaums)
  • K42 (izstrādā IBM)
  • MISS (pirmā Krievijas Unix-veidīgā OS)
  • ДЕМОС (padomju Unix klons)
  • ИНМОС (Инструментальная мобильная операционная система — izstrādāta Padomju Savienībā 1985. gadā elektroniski vadāmo mašīnu institūtā.).

Izpētes ne-Unix veida OS labot šo sadaļu

MS-DOS kloni labot šo sadaļu

Autoru/iekšējas, ne-Unix u.c. labot šo sadaļu

Siemens AG labot šo sadaļu

«Mājas» OS labot šo sadaļu

Priekš БК labot šo sadaļu

OS, kuras strādā uz БК-0010, БК-0010-01, БК-0011 un БК-0011М

Priekš Spectrum labot šo sadaļu

Pielikuma sistēmas labot šo sadaļu

Plaukstdators (PDA) labot šo sadaļu

Viedtālruņi labot šo sadaļu

Klēpjdatori, mobilās interneta ierīces labot šo sadaļu

Maršrutizatori un citas tīkla iekārtas labot šo sadaļu

Mikrokontrolieriem, iebūvētajām sistēmām un reālā laika OS labot šo sadaļu

Izdomātas operētājsistēmas labot šo sadaļu

Neeksistējošas operētājsistēmas, kuras ir pieminētas jokos, grāmatās, filmās, datorspēlēs u.c.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. http://www.3os.ru papildinformācija
  2. Nemesis
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
  4. XSystem Kernel Project
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. martā. Skatīts: 2008. gada 25. martā.
  6. [https://web.archive.org/web/20091220043131/http://wiki.pic24.ru/doku.php/osa/ref/intro Arhivēts 2009. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē. OSA : Документация [PIC24]]
  7. «ScmRTOS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. februārī. Skatīts: 2010. gada 21. janvārī.
  8. Pumpkin: Salvo, the RTOS that runs in tiny places
  9. Google Jobs
  10. «netlabs.org - Homepage». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu