Oira Linda (frīzu: Oera Linda Boek, vācu: Ura-Linda-Chronik), saukts arī par Oira Lindas dzimtas grāmatām, ir pretrunīgi vērtēts frīzu vēsturisks, mitoloģisks un reliģisks teksts, kas atklāts 19. gadsimtā. Daļa pētnieku, pamatojoties uz lingvistisko analīzi, uzskata, ka darbs ir falsifikācija, taču, tās satura dēļ, citi to uzskata par autentisku.

Oira Lindas manuskripta 46. lappuse.

Vēsture labot šo sadaļu

Oira Lindas dzimtas grāmatas, tobrīd zināmas kā Thet Oera Linda Bok, nonāca atklātībā 1867. gadā, kad Kornēlijs Overs de Lindens (Cornelis Over de Linden, 1811-1874) nodeva manuskriptu, ko viņa dzimta esot glabājusi paaudzēm ilgi, Frīzlandes bibliotekāram Elko Verveisam (Eelco Verwijs, 1830-1880) tulkošanai un izdošanai. Verveiss no manuskripta atteicās, bet 1872. gadā Dr. J.G.Ottema (J.G. Ottema, 1804-1879), prominents Frīziešu vēstures un kultūras biedrības biedrs, izdeva tulkojumu nīderlandiešu valodā. 1876. gadā to angliski pārtulkoja Viljams Sandbahs. 1933. gadā manuskripts tika pārtulkots vāciski (kā Die Ura Linda Chronik) un kļuva par populāru darbu vācu skolās, kā arī vienu no Heinriha Himlera mīļākajām grāmatām.

Pašreizējā manuskripts ir datēts ar 1256. gadu, taču tajā ir apgalvots, ka tas ir pārrakstīts no senākiem manuskriptiem, bet tekstu sākotnēji sarakstījuši vairāki cilvēki laika posmā no 2194. gada p.m.ē. un 803. gadam m.ē.

Ārējās saites labot šo sadaļu